Rīgas plāns ir pieņemts, Rīgas plāns ir atcelts, Rīgas plāns ir spēkā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Arturs Toms Plešs 2022. gada 22. martā parakstīja rīkojumu, ar kuru atcēla Rīgas domes 2021. gada 15. decembrī pieņemtos saistošos noteikumus par Rīgas teritorijas plānojumu (TP) [1].

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks 2023. gada 15. februārī parakstīja rīkojumu, ar kuru atcēla sava priekšteča Pleša rīkojumu par Rīgas plāna apturēšanu [2]. Ar šo iepriekš atceltie Rīgas domes saistošie noteikumi — jaunais Rīgas teritorijas plānojums ir spēkā.

Šī notikumu virkne ir diezgan pretrunīga un diemžēl pazemina uzticēšanās līmeni valdībai, Latvijas politikai kopumā. Kāpēc?

Ministra Pleša rīkojumā minēti vairāki atsaukšanas iemesli. Īsumā un ar rīkojuma izvilkumiem:

  1. Rīgas administratīvajā teritorijā nedrīkst būt spēkā divi teritorijas plānojumi (MK noteikumu Nr. 628 27. punkts [3]).

“Noteikumu Nr. 628 27. punkts noteic, ka valstspilsētai teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai.”

  1. Pašvaldību pilnvaru pārkāpums, aizliedzot azartspēles tās teritorijā.

“Ministrija, sniedzot viedokli par Rīgas TP 3.0 redakciju publiskās apspriešanas laikā, Domei adresētājā 2021. gada 12. oktobra vēstulē Nr. 15–2/907437 norādīja, ka azartspēļu organizēšanas absolūts aizliegums, kuru pašvaldība attiecina uz visu pašvaldības administratīvo teritoriju, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, neatbilst Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk — Azartspēļu likums) 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā dotajam pilnvarojumam.”

  1. Rīgas TP funkcionālajā zonējumā izmaiņas ar vietām, kur tiek samazināts pieļaujamais trokšņa līmenis, kas nozīmē iespējami apgrūtinātu dažu uzņēmēju darbību.

“Uzsākot Rīgas TP īstenošanu, trokšņa avota valdītājam būs jāveic trokšņa samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu gan uzņēmējdarbības, gan atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Minētais ir pretrunā ar to, ka jebkurai personai ir tiesības paļauties uz spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu. Tam ir jāļauj ilgtermiņā plānot un veikt saimniecisko darbību.”

  1. Rīgas TP funkcionālais zonējums Spilvē un Kundziņsalā ievērojami apgrūtināšot Rīgas brīvostas, Rīgas un visas Latvijas ekonomikas attīstību.
  2. Virkne ar nepilnībām apbūves noteikumos — par decentralizētām kanalizāciju sistēmām, pašvaldības skvēru uzskaitījumu, apbūves līnijas jēdziena parādīšanās un vēl citi sīkumi.

Lielais jautājums ir — kas tad tieši ir mainījies šo nepilnu 11 mēnešu laikā, ka augstāk uzskaitītajam vairs nav nozīme? Pēc būtības — tikai pieņemti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un aizsardzības likumā [4], kas norāda pārejas periodu, kad RVC var būt spēkā atsevišķs teritorijas plānojums no pārējās Rīgas. Par pārējiem Pleša iebildumiem ministra Sprindžuka rīkojumā [2] faktiski nav nekā. Tikai — “saistošo noteikumu Nr. 103 un Rīgas TP regulējumā nav konstatējamas tādas nepilnības, kuru novēršana tiesiskuma nodrošināšanai būtu proporcionāla rīkojuma Nr. 1–2/2224 sekām, kas rodas, pilnībā apturot saistošo noteikumu Nr. 103 darbību”.

Kur šeit uzticēšanās problēma valdībai un politiķiem? Redzam, ka politisku iemeslu dēļ var rīkoties pilnīgi dažādi. Pie kam, te Rīgai un rīdziniekiem tās bija būtiskas sekas ar apgrūtinātu attīstību.

Te arī jāizvēlas, kuram stāstam var ticēt vairāk — Latvijas attīstībai bīdītā, Staķis un Rīga nespēja izstrādāt kvalitatīvu plānu, ministram nebija citas izejas kā atcelt, vai arī Staķa, Progresīvo, JV un Konservatīvo stāstam — ministrs Plešs un partija Latvijas attīstībai plānu apturēja šauru interešu (azartspēļu) dēļ.

Absolūtu patiesību noskaidrot nav iespējams, bet redzam, ka Plešs varēja rīkoties citādāk, jo tā darīja Sprindžuks, viņa lēmumu atceļot. Šobrīd tviterī un citur soctīklos galvenais strīdus ābols ir divi spēkā esošie teritoriālie plānojumi un Rīgas vēsturiskā centra likuma izmaiņu nepieciešamība, to arī apskatīsim.

Kāpēc pastāv divu teritoriju plāni Rīgai ar atsevišķu teritorijas plānu Rīgas vēsturiskajā centrā (RVC)

Mazliet vēstures. Rīkojums par nu spēkā esošā Rīgas TP izstrādi bija 2012. gada 3. jūlijā. Tātad plāns iesākts Ušakova laikā, turpināts Burova un Saeimas ieceltās administrācijas ar VARAM valsts sekretāru Edvīnu Balševicu priekšgalā laikā, pieņemts Staķa laikā. Sanāk, ka Rīgas pašvaldība teju 10 gadus strādāja kļūdaini, jo plānā neizstrādāja vienotu teritorijas plānojumu vēsturiskajam centram un pārējai Rīgas teritorijai.

Fakti

Līdz pat 2017. gada 31. maijam RVC saglabāšanas un aizsardzības likums [5] paredzēja atsevišķu teritorijas plānojuma izstrādi, esot pretrunā ar MK noteikumu Nr. 628 27. punktu [3]. Pirms tam gan no 2012. gada 19. oktobra spēkā bija MK noteikumi Nr. 711 ar tādu pašas nozīmes punktu — “Republikas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai. [6]”

2017. gadā pieņem RVC likuma grozījumus, ar kuriem nosaka — RVC jābūt lokālplānojumam, nevis teritorijas plānojumam [7].

2018. gada 9. februāra vēstulē Nr.15 2/1264 ar viedokli plānojuma 1. redakciju VARAM raksta (citēju no TV3 ziņām, jo šo vēstuli TAPIS sistēmā neizdodas atrast): “Lai mazinātu publiskajā telpā izskanējušo neizpratni, ka jaunais Rīgas teritorijas plānojums netiek izstrādāts visai pašvaldības administratīvajai teritorijai, lūdzam Paskaidrojuma rakstu papildināt ar izvērstāku informāciju par iemesliem, kāpēc RVC teritorijā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais RVC teritorijas plānojuma regulējums.” [8]

2021. gada 12. oktobra vēstulē Nr.15–2/9074 VARAM raksta: “Ministrijas 2018.gada 9.februāra vēstulē Nr.15 2/1264, kurā sniegts viedoklis par Rīgas plānojuma 1.redakciju, minētās nepilnības lielākoties novērstas” [9]. Netiek minēts iespējams risks plānu atcelt tāpēc, ka RVC jau ir savs teritorijas plāns. Acīmredzot paskaidrojuma raksts tika pietiekami papildināts. Pieņemtajā plāna paskaidrojuma rakstā arī teikts, ka vēsturiskajā centrā ir spēkā vēsturiskā centra teritorijas plāna noteikumi.

Redzam, ka Rīgas pašvaldības teritoriālo plānu izstrādā atsevišķi no vēsturiskā centra plāna jau kopš paša sākuma, VARAM to lūdz paskaidrot, bet neiebilst. 2021. gada 15. decembrī Rīga pieņem jauno teritorijas plānu.

Kādas problēmas var rasties divu teritorijas plānu dēļ

Neizdevās atrast pamatojumu MK noteikumu pantam, ar kuru valstpilsētām (iepriekš republikas pilsētām) noteikts, ka to administratīvajās teritorijas drīkst būt tikai viens teritorijas plānojums. Var minēt, ka tas visdrīzāk ir saistīts ar jēdziena “lokālplānojums” parādīšanos no 2011. gada spēkā esošajā Teritorijas attīstības plānošanas likumā un domu, ka turpmāk būs pilsētās jābūt vienotam teritorijas plānam un tālāk detalizē lokālplānojumus.

Spriežot pēc VARAM argumentācijas Satversmes tiesai, kuru apskata Tieslietu ministrija, ir viedoklis par neatrisināmu normu kolīzija un tāpēc, pieņemot jauno Rīgas TP, vairs nav skaidrs, kas ir spēkā un kas nav. Tieslietu ministrijai un Rīgas domei ir cits viedoklis — ka kolīzijas nav un viss ir kārtībā.

Ja likums vai MK noteikumi neprasītu vienu teritorijas plānu, tad neredzu problēmu pēc būtības, jo nav skaidra pamatojuma, kāpēc tieši vienā valstpilsētas administratīvā teritorijā nedrīkst būt divi plāni.

Vai RVC likuma grozījumi ar pārejas termiņu lokālplānojumam nozīmē, ka Satversmes tiesa lemtu, ka Pleša rīkojums bija likumīgs

Diemžēl nav iespējams uz šo atbildēt. Sliecos domāt, ka te ir nopietnas strīdu iespējas un lielāka iespēja būtu uzvarēt Rīgas domei ar argumentu, ka Rīgas TP nepieņemšana rada sliktākas sekas nekā pieņemšana. Nepieņemot tāpat spēkā paliek divi vecie teritoriālie plāni. Tāpēc šis risinājums nav samērīgs. Pamatota arī jaunā ministra Sprindžuka norāde par starpinstitucionālās lojalitātes principa neievērošanu — proti, tikai 2022. gada 22. martā skaidri pateica, ka divu plānu dēļ ministrija iebilst un atceļ jauno plānu.

Vai Rīgas dome un VARAM varēja šo situāciju atrisināt ātrāk un labāk

Šajā jautājumā iespējams tikai spekulēt. Jau minētajā TV3 ziņu sižetā ir informācija, ka VARAM bija savs piegājiens, ko piedāvāt Rīgai [8]. Izklausās, ka tas ir piedāvāts tikai pēc preses konferences par plāna atcelšanu un visticamāk, ka Rīgai būtu jānāk pretī jautājumos, kas VARAM vai ministram Plešam svarīgi, piemēram, azartspēles. Turklāt lokālplānojuma izstrāde Rīgas vēsturiskajam centram (cik saprotu, tāds bija piedāvājums) ir ilgstošs process, kur nepieciešama sabiedriskā apspriešana un saskaņošana ar dažādām institūcijām.

Vai Rīga to varēja darīt un sarunāties? Drošvien. Vai VARAM varēja laicīgi informēt, sarunāties un piedāvāt risinājumus vēl pirms savas preses konferences, lai jaunais Rīgas plāns ātrāk būtu spēkā? Noteikti. Un te redzam, ka politiskajai situācijai mainoties, reāls atrisinājums tapa vien dažu nedēļu laikā.

[1] Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu https://www.vestnesis.lv/op/2022/59.31

[2] Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2022. gada 22. marta rīkojuma Nr. 1–2/2224 “Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu” atcelšanu https://www.vestnesis.lv/op/2023/34.23

[3] Ministru kabineta noteikumi Nr.628. Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem https://likumi.lv/ta/id/269842-noteikumi-par-pasvaldibu-teritorijas-attistibas-planosanas-dokumentiem

[4] Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā https://likumi.lv/ta/id/339415-grozijumi-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-aizsardzibas-likuma

[5] Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums https://likumi.lv/ta/id/76001-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-aizsardzibas-likums

[6] Ministru kabineta noteikumi Nr.711. Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem https://likumi.lv/ta/id/252164-noteikumi-par-pasvaldibu-teritorijas-attistibas-planosanas-dokumentiem

[7] Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā https://likumi.lv/ta/id/290613-grozijumi-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-aizsardzibas-likuma

[8] VARAM ministrs Plešs Rīgai piedāvā apšaubāmu veidu Teritorijas plānojuma apstiprināšanai https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/varam-ministrs-pless-rigai-piedava-apsaubamu-veidu-teritorijas-planojuma-apstiprinasanai/

[9] Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/125029