Latvijā ap vēlēšanu laiku bieži parādās jautājums: kāpēc Igaunijā var nobalsot internetā, bet Latvijā nē. Ļoti bieži dzirdam skarbu un kategorisku “nē”, kam trūkst līdz galam godīga izvērtējuma un pamatojuma. Ir arguments, ka Satversme aizliedzot, spēcīgāks arguments – nav gana droši. Abas atbildes nav līdz galam korektas. Elektroniskā balsošana Latvijā ir iespējama gan juridiski, gan tehniski. Bet tā nav iespējama tagad, un iemesls ir cits.

Juridiski: Satversme prasa aizklātību, ne papīru

Satversmes 6. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Citu prasību par balsošanas veidu Satversmē nav: ne par papīra zīmi, ne par aploksni, ne par kabīni. Visa kārtība ir ierakstīta Saeimas vēlēšanu likumā, un to Saeima var grozīt ar parastu balsojumu. (Satversmes 6. pants)

Latvijā jau ilgi izskan viedoklis, ka internetā nav iespējams vienlaikus nodrošināt aizklātu un neviltojamu balsošanu, tāpēc pirms e-balsošanas būtu jāmaina Satversme. Tā 2014. gadā rakstīja LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs, 2019. gadā līdzīgi teica CVK sekretārs Ritvars Eglājs, un CVK vadītājs Māris Zviedris 2026. gada janvārī uz jautājumu par balsošanu internetā atbildēja ar īsu “nē”. (LV portāls 2014, TV3 2019, LSM 28.01.2026) Šajā argumentā ir sava taisnība: e-balsošanā nav papīra, ko novērotāju klātbūtnē pārskaitīt. Tomēr Satversme papīru neprasa. Tā prasa, lai neviens neuzzinātu, kā cilvēks nobalsojis, un lai balsi nevarētu viltot. Arī papīra vēlēšanās vēlētājs pats savu balsi izsekot nevar. Aizklātību un pareizu rezultātu tur nodrošina procedūras, komisijas, novērotāji un dubultā aploksne, nevis papīrs pats par sevi.

Turklāt valsts jau tagad atzīst par Satversmei atbilstošu balsošanu bez kabīnes. Pilsoņi ārvalstīs balso pa pastu, mājās, bez komisijas klātbūtnes. Ja vēlētājs vēlēšanu dienā tomēr atnāk uz iecirkni, klātienes balss pasta balsi aizstāj. (Saeimas vēlēšanu likuma 45. pants) Pēc tādas pašas loģikas Igaunijas Augstākā tiesa 2005. gadā atzina e-balsošanu par atbilstošu konstitūcijai, kas tāpat prasa aizklātu balsojumu. Tiesa uzskatīja, ka iespēja pārbalsot ir būtiska papildu garantija brīvām un aizklātām vēlēšanām, jo vēlētājs, kas balsojis piespiedu kārtā vai cita cilvēka acu priekšā, savu balsi vēlāk var nomainīt. (Riigikohus, spriedums 3-4-1-13-05) Arī pati Saeima 2022. gadā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kurā iepriekšējā balsošana notiek elektroniski, un šīs normas piemēro kopš 2025. gada 1. augusta. (Vietējo pašvaldību referendumu likums, 4. un 15. pants) Ja likumdevējs uzskatītu, ka elektroniska balsošana ir pretrunā ar Satversmi, šādu likumu tas diez vai būtu pieņēmis. Strīda gadījumā pēdējais vārds piederētu Satversmes tiesai, bet pēc būtības atbilstība ir samērā skaidra. Grozāms būtu Saeimas vēlēšanu likums, nevis Satversme.

Satversmes vēlēšanu normas grozīt varētu drīzāk divu citu iemeslu dēļ. Pirmais ir vienas dienas prasība. Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, tāpēc nedēļu pirms tam balsi var tikai nodot glabāšanā reģistrācijas aploksnē ar vēlētāja vārdu, un juridiski balsojums notiek sestdien. (Satversmes 11. pants, Saeimas vēlēšanu likuma 48.¹ pants) CVK vadītājs Zviedris to arī skaidro: kamēr Satversme nav mainīta, šāda kārtība jāievēro. Igaunijā balso visu nedēļu, gan iecirkņos, gan internetā, un katra balss ir īsta uzreiz. Par to būtu vērts sākt sarunu: par Satversmi, kas ļautu pa īstam balsot visu nedēļu līdz vēlēšanu gala dienai, bez reģistrācijas aploksnes un juridiskas fikcijas. Balsošana internetā pēc tam likumā būtu tikai vēl viens veids, kā nobalsot iepriekš. Otrais iemesls ir pats datums. Oktobra sākums, kas šķiet pieskaņots ražas novākšanas beigām, nozīmē, ka jaunā Saeima sanāk tikai novembrī un jaunā valdība nākamā gada budžetu lielākoties pārņem no iepriekšējās vai veido steigā. (Satversmes 12. pants) Ja vēlēšanas notiktu gada pirmajā pusē, jaunā valdība pie nākamā gada budžeta varētu sākt strādāt pilnvērtīgi.

Tehniski: atrisināts, bet ne līdz galam

Igaunijā internetā balso kopš 2005. gada. Pirmajās vēlēšanās tā nobalsoja 9317 cilvēki jeb nepilni divi procenti balsotāju, bet 2023. gada Riigikogu (Igaunijas parlamenta) vēlēšanās jau 313 514 cilvēki, vairāk nekā puse no visiem. (valimised.ee statistika) Sistēmas kods ir publicēts. Balsi šifrē ar vēlēšanu publisko atslēgu, vēlētāja parakstu no balss atdala, balsis sajauc un atšifrē novērotāju klātbūtnē, un katru soli pavada matemātiski pierādījumi, ko auditori var pārrēķināt un pārliecināties par pareizu balsu atšifrēšanu un saskaitīšanu. Vēlētājs pusstundas laikā ar telefonu var pārliecināties, ka viņa balss ir saņemta pareizi. Papīra balss iecirknī vienmēr uzvar elektroniski nodoto. Soli pa solim to esmu aprakstījis ceļvedī Kā strādā Igaunijas e-vēlēšanas.

Pilnīga šī sistēma nav. EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas) novērotāji pēc 2023. gada vēlēšanām atzina, ka balsošanai internetā Igaunijā ir augsta sabiedrības uzticība un tā ir organizēta profesionāli un caurskatāmi, bet vienlaikus ieteica sasniegt pilnu pārbaudāmību no gala līdz galam un auditēt visus rezultāta noteikšanas soļus. Vienu no tiem, pārrakstīto balsu izņemšanu, novērotāji auditētu neredzēja. (EDSO/ODIHR ziņojums, 30.08.2023) Tā nav tieši Igaunijas kļūda, drīzāk balsošanas internetā īpatnība: balsošana notiek uz ierīces, ko valsts nekontrolē, un pilnīgu pārliecību tur sasniegt ir grūti. Jautājums nav, vai sistēma ir droša, bet gan, cik droša ir pietiekami droša. Pilnvērtīga atbilde iespējama tikai kā sabiedrības lēmums. Elektroniskās identitātes pamats, uz kura Igaunija savu sistēmu būvēja, Latvijā jau ir: eID karte, eParaksts un Smart-ID. Pašu tehnoloģiju var iegādāties vai pārņemt no atvērtā koda. Tehniski tas ir paveicams.

Bet ne tagad

Norvēģija internetā balsoja 2011. un 2013. gadā, un sistēma darbojās. Tomēr 2014. gadā valdība izmēģinājumu pārtrauca. Ministrs Jans Tore Sanners pamatojumā norādīja, ka valdība vēlas sargāt vēlētāju augsto uzticību vēlēšanu procesam un ka politiskās domstarpības par vēlēšanu norisi pašas par sevi šo uzticību grauj. (Norvēģijas valdības paziņojums, 25.06.2014) E-balsošanai vajadzīga ne tikai droša sistēma, bet arī sabiedrība, kas tai uzticas.

Latvijā 2026. gadā tādas uzticības nav, un tam ir iemesli. 2025. gada 7. jūnija vēlēšanu naktī balsu skaitīšanas sistēma pārstāja darboties, un ap pulksten 23.17 CVK sāka saņemt vēlēšanu komisiju lūgumus atļaut skaitīt balsis manuāli. Vēlāk noskaidrojās, ka sistēma bija nodota ekspluatācijā ar negatīviem veiktspējas testiem, un VDAA vadītāju par to pazemināja amatā. Ārējais audits par cēloni nosauca nepareizi konfigurētus serverus. (LSM 10.06.2025, NRA 04.08.2025, VDAA 08.10.2025) Par to, kā tas notika un ko no tā mācīties, rakstīju jau toreiz: Ko mācīties no vēlēšanu nakts IT risinājumu fiasko? 2026. gada martā policija lietā par iespējamu krāpšanu IT iepirkumos vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtībā aizturēja 21 cilvēku, to skaitā bijušo VDAA vadītāju. (LSM 29.03.2026) Valsts prezidents pēc tam aicināja balsis skaitīt ar rokām, un Saeima steidzamības kārtā nolēma, ka 2026. gada Saeimas vēlēšanās tā arī notiks. (LV portāls 28.03.2026)

Uzticību vēl vairāk iedragāja LVRTC iekārtu avārija ar eParaksta traucējumiem 2025. gada novembrī, ielaušanās Latvijas Valsts mežu (LVM) sistēmās 2026. gada jūnijā un ielaušanās CSDD sistēmās 2026. gada augustā, kurā noplūda ap 1,2 miljonu iedzīvotāju dati. (LSM 13.11.2025, LSM 25.06.2026, LSM 19.08.2026) LVM gadījums vēlēšanām ir īpaši neērts, jo tas ir viens no trim valsts uzņēmumiem, kam šogad izņēmuma kārtā uzticēta vēlēšanu sistēmu izstrāde. Uzņēmums norāda, ka vēlēšanu sistēmas izstrādes vide bija nodalīta un nav cietusi. Taču uzbrucēji iekļuva caur sistēmu, par kuras ievainojamību CERT.LV bija brīdinājis jau divus gadus iepriekš, un aiznesa 44 gigabaitus datu, tostarp piekļuves atslēgas un autentifikācijas datus. (LSM 17.08.2026)

Valstij, kas papīra zīmes skaita ar rokām, jo neuzticas saviem IT risinājumiem, ir grūti prasīt, lai pilsoņi uzticas balsij internetā. Arī likumā jau paredzētā elektroniskā balsošana pašvaldību referendumos līdz šim nav izmēģināta, jo kopš likuma spēkā stāšanās neviens pašvaldības referendums nav noticis.

Ko darīt vispirms

Situācija ir acīmredzama, un tā ir risināma ilgtermiņā.

  1. Sakārtot valsts IT. Specifikāciju rakstīšana bez praktiķiem un uzvara ar lētāko cenu jāaizstāj ar kompetenci pašā valsts pārvaldē, slodzes testiem pirms nodošanas, atvērtu kodu, neatkarīgiem auditiem un personīgu atbildību par rezultātu.
  2. Parādīt, ka vēlēšanu sistēmas strādā. Vispirms 2026. gada Saeimas vēlēšanas bez starpgadījumiem, pēc tam skaitīšana ar skeneriem, kuru sabiedrība uztver kā uzticamu, nevis kā eksperimentu.
  3. Izmēģināt to, kas jau ir likumā. Pirmais pašvaldības referendums ar elektronisko iepriekšējo balsošanu būtu dabisks izmēģinājums ar nelielām likmēm un īstiem vēlētājiem.
  4. Tikai pēc tam grozīt Saeimas vēlēšanu likumu. Sākt varētu ar tiem, kas jau tagad balso bez kabīnes: pilsoņiem ārvalstīs balsošana internetā kā alternatīva pastam, ar tādu pašu, jau pieņemtu riska līmeni. Un ar plašu politisko vienošanos, nevis ar 51 balsi, jo šķelšanās par vēlēšanu kārtību pati grauj uzticību. Tā ir Norvēģijas mācība.

Igaunijas panākums nav drošāka sistēma, bet uzdrīkstēšanās un divdesmit gadi, kuru laikā sabiedrība pieņēma un uzlaboja nepilnīgu sistēmu. Tas ir ceļš no nepilniem diviem procentiem balsu 2005. gadā līdz pusei šodien. IT speciālistus var nolīgt, bet uzticību var nopelnīt tikai ar ilgstošu un labu darbu. Latvijai tas vēl ir priekšā, un pirmie soļi ir krietni efektīvāks darbs publiskajā sektorā IT jomā.