Kā strādā Igaunijas e-vēlēšanas

1. solis – pamatideja

Dubultā aploksne, tikai digitāla

Dubulto aploksni Latvijā lieto, balsojot pa pastu vai nododot balsi glabāšanā (skat. ceļvedi par Saeimas vēlēšanām). Anonīmā aploksne ar zīmi ir ielikta ārējā aploksnē ar tavu vārdu. Vārds vajadzīgs, lai zinātu, ka esi nobalsojis. Iekšējā aploksne paliek anonīma.

Igaunijas e-vēlēšanas ir tā pati ideja datorā:

Aizlīmēšanas vietā ir šifrēšana: balsi aizslēdz ar vēlēšanu publisko atslēgu, bet atvērt var tikai ar tās pāri, privāto atslēgu, kas glabājas pa daļām. Vārda vietā ir digitālais paraksts ar ID karti: tas pierāda, ka balss ir tava, bet izvēli neatklāj. Pirms skaitīšanas parakstus atdala. Kas atver balsis, neredz vārdus. Kas redz vārdus, neredz izvēles.*

2. solis – izspēlē

Balss ceļojums no datora līdz rezultātam

E-balsošana notiek pirms vēlēšanu dienas: no vēlēšanu nedēļas pirmdienas 9.00 līdz sestdienas 20.00. Svētdien, vēlēšanu dienā, internetā nobalsot vairs nevar, tikai iecirknī uz papīra.* Izspēlē visu ceļu soli pa solim:

Visa shēma vienā skatā

No sistēmas puses tas izskatās šādi. Ievēro sākumu: privātā atslēga jau top pa daļām. To pirms vēlēšanām izveido uzreiz sadalītu uz viedkartēm, un veselu saliek tikai vēlēšanu vakarā, atšifrēšanas brīdī.*

3. solis – aizsardzība bez kabīnes

Pārbalsošana ir aizsardzība, ne kļūda

Iecirknī tevi sargā kabīne: neviens neredz, ko atzīmē, un neviens nestāv blakus ar prasībām. Mājās kabīnes nav. Ko darīt, ja kāds skatās pār plecu, spiež vai piedāvā naudu?

Igaunijas atbilde: balso vēlreiz. E-balsi var mainīt, cik reižu vien gribi, līdz sestdienas 20.00, un skaitās tikai pēdējā. Ja aizej uz iecirkni un nobalso uz papīra, papīrs uzvar vienmēr. Kopš 2021. gada to var izdarīt arī vēlēšanu dienā, kad e-balsošana jau slēgta. Piespiedējs tāpēc nevar būt drošs, ka balss paliks tāda, kādu viņš redzēja: tu vēlāk pārbalso.*

Vēlēšanu rīkotāji to saka tieši: e-balsi var mainīt nevis tāpēc, lai pārdomātu, bet lai nodrošinātu balsošanas brīvību.*

4. solis – drošība

Vai var uzticēties rezultātiem?

Sistēma neprasa “noticiet mums”. Tā būvēta tā, lai krāpšanos varētu pamanīt, un pārbauda vairākos līmeņos*:

Sajaukšana un divi pierādījumi

Vēlēšanu vakarā balsis pirms atvēršanas sajauc. Kāpēc? Serveris tās saņēma noteiktā secībā, un blakus ir parakstu žurnāls. Ja atšifrētu tajā pašā secībā, atvērtās balsis varētu salikt kopā ar vārdiem. Un kāpēc ticēt pašam jaucējam? Nav jātic: katrs solis atstāj matemātisku pierādījumu, ko auditors pārrēķina.*

1. 📮 📮 📮 Ienāk parakstītas šifrētas balsis

   Secība zināma: kurš iesūtīja pirmo, kurš pēdējo.

2. ✂️ Vārdi nost

   Balsis kļūst anonīmas, bet vēl stāv vecajā secībā. Ja tā atvērtu, pirmā atvērtā būtu pirmā iesūtītā, un žurnālā redzams, kurš tas bija.

3. 🔀 Sajauc un pāršifrē

   Balsis samet jaunā secībā, un katra dabū jaunu “aploksni”: no ārpuses citu, saturs tas pats.

   📜 1. pierādījums – kaudzē ir tieši tās pašas balsis: neviena nav pielikta, izmesta vai pamainīta.

4. 🔓 Atšifrē ar salikto atslēgu

   Komisija novērotāju klātbūtnē saliek privāto atslēgu no daļām un atver visas balsis uzreiz.

   📜 2. pierādījums – katra atvērtā balss tiešām ir tā, kas bija sajauktajā aploksnē: komisija nevar atvērt vienu, bet paziņot citu.

5. 🕵️ Auditors pārrēķina abus pierādījumus

   Tie ir faili, ko var pārbaudīt arī pēc vēlēšanām. Serveriem ticēt nevajag.

Kā tāds pierādījums iespējams, ja jaukšanas kārtību neatklāj? Tas ir liels fails ar skaitļiem, kriptogrāfisks pierādījums (angliski cryptographic proof). Šifrēšanas matemātika ļauj pierādīt, ka divās kaudzēs ir viens un tas pats, neparādot, kura balss ir kura. Auditora rīks failu pārrēķina un pasaka tikai “pareizi” vai “nepareizi”. Tāpēc Igaunija 2017. gadā nomainīja šifrēšanas shēmu: vecā tādus pierādījumus neprata.

Vājās vietas

Uzbrukums vēlētāju datoriem: grūti novērst, bet lielā mērogā grūti noslēpt. Vājākais posms ir tavs dators. Neviens serveris nevar pārbaudīt, vai tas nav inficēts, un vīruss var nomainīt izvēli pirms šifrēšanas, ekrānā rādot to, ko izvēlējies. Tāpēc balsi var pārbaudīt ar citu ierīci, telefonu. Lai šādi grozītu nevis vienu balsi, bet rezultātu, vīruss būtu jāiedabū desmitiem tūkstošu datoru, un jau neliela daļa telefona pārbaužu to, visticamāk, atklātu. Garantijas nav: pārbaude ir brīvprātīga, un vairums to neizmanto. Drošība balstās tajā, ka uzbrucējs nezina, kurš pārbaudīs.*

Telefons nerāda datora ekrānu. Tas rāda, kas tiešām nonācis serverī. Ja tur ir cits vārds, balso vēlreiz no citas ierīces un ziņo vēlēšanu rīkotājiem.

Uzbrukums centrālajām sistēmām: dārgs, un balsu grozīšanu pieķertu. Centrālā sistēma ir vērtīgs mērķis valsts līmeņa uzbrukumam. Bet balsis tur grozīt neļauj iepriekš aprakstītās pārbaudes: neatkarīgais reģistrs un matemātiskie pierādījumi krāpšanos parādītu. Bažas rada arī cilvēki un procedūras: kā saliek un glabā atslēgas daļas, kas drīkst strādāt ar serveriem, kā vēlētājiem piegādā balsošanas lietotni. 2014. gadā starptautiska pētnieku grupa atrada nopietnas nepilnības un ieteica sistēmu apturēt. Igaunija 2017. gadā sistēmu pārbūvēja: tagadējā versija IVXV pievienoja pierādījumus, ko var pārrēķināt neatkarīgi. Otra vājā vieta ir pieejamība: uzbrukums, kas sistēmu nogāž, balsis negroza, bet var traucēt nobalsot. Arī tāpēc paralēli vienmēr strādā papīra iecirkņi.*

5. solis – salīdzinājums

Ar ko Igaunijas vēlēšanas atšķiras no mūsējām

Internets ir tikai redzamākā atšķirība. Pati vēlēšanu sistēma ir citāda, un to redz jau zīmē: Latvijā izvēlies sarakstu un vari vērtēt katru tā kandidātu, Igaunijā izvēlies vienu kandidātu.*

Pamatprincipi abās valstīs ir vieni. Arī aizklātība Igaunijā ir konstitūcijā, tāpat kā mums Satversmē. Atšķirība ir viens vārds: Igaunijas konstitūcijā (pieņemta 1992. gada referendumā) vēlēšanas nosauktas arī par brīvām, tas ir, balso bez spiediena, pēc savas gribas. Satversmē šā vārda nav, lai gan pēc būtības to sedz aizklātība. Balsošana bez kabīnes nav tikai Igaunijas īpatnība: Latvijā tāpat balso pa pastu. Brīvību abas valstis sargā vienādi: vēlāks balsojums iecirknī vienmēr uzvar, un Igaunija vēl ļauj pārbalsot elektroniski.*

Trīs mandātu veidi viena vietā

Latvijā visus 100 mandātus dala vienādi, ar Senlāga metodi katrā apgabalā. Igaunijā 101 mandātu dala trīs kārtās. Vispirms personīgie mandāti: aprēķina kvotu (apgabala balsotāji dalīti ar mandātu skaitu), un kandidāts, kas viens pats savāc pilnu kvotu, ir ievēlēts, kaut bez partijas. Tad apgabala mandāti: saraksta balsis dala ar kvotu, un vietas saņem saraksta populārākie kandidāti. Kas paliek pāri, ir kompensācijas mandāti. Tos dala visā valstī ar modificētu d’Onta metodi, un vietas saņem kandidāti tādā secībā, kādā partija tos sarindojusi valsts sarakstā. Tātad daļa Igaunijas deputātu vietu ir partijas vadības rokās. Latvijā, kur atzīmes pārkārto visu, tā nevar.*

Vēlēšanu apvienības – saraksts bez partijas

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās sarakstu var iesniegt ne tikai partija. Jebkuri divi balsstiesīgi pilsoņi var nodibināt vēlēšanu apvienību (igauniski valimisliit) un startēt savā novadā: kaimiņu komanda bez partijas biedru naudas un statūtiem. Latvijā tā vairs nevar: pašvaldību sarakstus iesniedz tikai reģistrētas partijas.*

Biežāk uzdotie jautājumi

BUJ