Kā strādā · Saeimas vēlēšanas · 2026. gada informācija

Kā strādā Saeimas vēlēšanas

Pieci apgabali, simts mandāti jeb deputātu vietas, viena aploksne. Skaidrojums, kā tava balss pārtop deputāta krēslā.

Spēles noteikumi – Satversme

Ko nosaka Satversme

Viss pamats ir dažos īsos Satversmes pantos. Pārējo (apgabalus, 5% barjeru, Senlāgu, balsošanas kārtību) nosaka Saeimas vēlēšanu likums (pieņemts 1995. gadā ar 29 grozījumiem pēc tam).

5. pants

“Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.” Tāpēc dalāmi tieši 100 mandāti (deputātu vietas), ne vairāk, ne mazāk.

6. pants

Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās:

vispārīgas – balso visi pilntiesīgie pilsoņi, bez mantas, dzimuma vai izglītības cenza;
vienlīdzīgas – katra balss sver vienādi: mandāti apgabaliem tiek dalīti proporcionāli vēlētāju skaitam;
tiešas – balso par pašiem kandidātiem, ne par vēlētāju kolēģiju, kas izvēlas tavā vietā;
aizklātas – kabīne un aploksne; kā to sargā arī pasta balsīm, skat. skaitīšanas sadaļu;
proporcionālas – mandātus dala proporcionāli balsīm (skaita ar Senlāga metodi), nevis “uzvarētājs paņem visu”.

8. un 9. pants

Balsot – pilntiesīgi Latvijas pilsoņi no 18 gadiem vēlēšanu dienā. Kandidēt – no 21 gada.

10.–12. pants

Saeimu ievēlē uz 4 gadiem oktobra pirmajā sestdienā. Jaunā Saeima sanāk novembra pirmajā otrdienā, un tieši tajā brīdī beidzas iepriekšējās pilnvaras.

13., 14. un 48.–50. pants

Saeimas pilnvaras var izbeigt pirms laika. Ir divi veidi, un abos izšķirošais vārds ir tautai:

atlaišanu ierosina Valsts prezidents (48. pants) – tad notiek tautas nobalsošana. Ja vairāk nekā puse balsotāju ir par, Saeima ir atlaista un jaunas vēlēšanas jāsarīko divu mēnešu laikā. Ja vairākums ir pret, tad atlaists ir pats prezidents (50. pants). Ierosinot viņš liek uz spēles savu amatu;
atsaukšanu ierosina vēlētāji (14. pants) – to var sākt vismaz desmitā daļa vēlētāju. Latiņa ir augsta: par jānobalso gan balsotāju vairākumam, gan vismaz divām trešdaļām no tā vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās vēlēšanās. Turklāt to nedrīkst darīt pirmajā gadā pēc Saeimas sanākšanas un pēdējā gadā pirms tās pilnvaru beigām.

Atsaukt var tikai visu Saeimu – atsevišķus deputātus vēlētāji atsaukt nevar. Līdz jaunās Saeimas sanākšanai vecās deputātu pilnvaras paliek spēkā (49. pants).

1. solis – spēles laukums

Pieci apgabali, 100 mandāti

Latvija vēlēšanās ir sadalīta piecos apgabalos. Mandāts ir viena deputāta vieta Saeimā. Katram apgabalam mandātu skaitu piešķir proporcionāli reģistrēto vēlētāju skaitam piecus mēnešus pirms vēlēšanām. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji tiek pieskaitīti Rīgas apgabalam, tāpēc tam ir tik daudz deputātu. Uzklikšķini uz apgabala:

100 Saeimas mandātu sadalījums pa apgabaliem (pēc vēlētāju skaita 02.05.2026). Kandidātu sarakstā katrā apgabalā drīkst pieteikt mandātu skaits + 5 kandidātus.

2. solis – kurš vispār piedalās

5% barjera – visā valstī kopā

Cik balsu vajag, lai tiktu Saeimā? Atbilde sākas šeit: mandātus dala tikai tie saraksti, kas visā Latvijā kopā savākuši vismaz 5%. Procentus rēķina nevis no zīmēm, bet no derīgajām aploksnēm – likums par “nodoto balsu kopskaitu” sauc tieši aplokšņu skaitu. Tāpēc arī tukša zīme kaut ko izdara: nevienam balsi tā nedod, bet latiņu, kas jāpārkāpj visiem, paceļ. Apgabalā vietas var iegūt arī partija, kas tur saņēmusi mazāk balsu nekā kāda cita, ja vien tā cita visā valstī kopā netiek pāri 5% barjerai. Pabīdi partiju rezultātus un paskaties, kurš tiek pāri svītrai. Šīs pašas balsis tālāk izmantos mandātu sadalīšanai.

▼ 5%

3. solis – balsis kļūst par krēsliem

Senlāga metode: dalīt ar 1, 3, 5, 7…

Katrā apgabalā mandātus dala atsevišķi ar Senlāga (Sainte-Laguë) jeb Vebstera metodi: katras partijas (kura tikusi pāri 5%) balsu skaitu apgabalā dala ar 1, 3, 5, 7… un mandātus pēc kārtas piešķir lielākajiem dalījumiem, līdz apgabala mandāti beigušies. Spied “Piešķirt nākamo mandātu” un vēro, kur tas aiziet:

Apgabals:

Vienkāršojums: pieņemam ~60% aktivitāti un vienādu partiju atbalstu visos apgabalos. Realitātē katrā apgabalā balsu sadalījums būs atšķirīgs, kas var neproporcionāli ietekmēt reālo mandātu sadalījumu. Balsis nāk no 2. sadaļas, kur rezultātus uzstādi pats.

4. solis – kurš tieši tiks Saeimā

Tavs biļetens: “+” un svītrojumi

Partija nosaka kandidātu secību sarakstā, bet galavārds pieder vēlētājiem. Aploksnē tu ieliec viena saraksta biļetenu un tajā vari likt “+” pretī kandidātiem, kurus atbalsti, un svītrot tos, kurus ne. Kandidāta gala punkti = saraksta biļetenu skaits apgabalā + plusi − svītrojumi. Ja sarakstam apgabalā tiek 3 mandāti, Saeimā iekļūst 3 kandidāti ar lielākajiem punktiem, ne obligāti saraksta pirmais trijnieks. Pamēģini:

🪶 Mēs mainām spalvu – Kurzeme

Tavs biļetens. Klikšķini “+” vai “–” pie kandidāta. Bez atzīmēm biļetens arī ir derīgs. Tā ir balss par sarakstu tādu, kāds tas ir.

Cik vēlētāju balso tāpat kā tu:

Kandidātu gala secība

Saraksts Kurzemē saņēma 18 400 biļetenus (+ tavējais). Pieņemsim, ka sarakstam apgabalā tika 3 mandāti:

5. solis – praktiski

Pieci veidi, kā nobalsot

Balsot var ikviens Latvijas pilsonis no 18 gadu vecuma. Vajag tikai derīgu pasi vai personas apliecību jeb ID karti. Saeimas vēlēšanās nav piesaistes “savam” iecirknim: vari balsot jebkurā iecirknī, un tava balss tiks pieskaitīta iecirkņa apgabalā.

Sestdien, 3. oktobrī

Iecirknī no 8.00 līdz 20.00

Biežākā izvēle: dokuments, atzīme vēlētāju reģistrā, biļetenu komplekts, kabīne, urna.

28. septembris – 2. oktobris

Balss nodošana glabāšanā

Vienīgais veids nobalsot klātienē pirms vēlēšanu dienas. Aploksni ar tavu balsi glabā drošībā un atver vēlēšanu dienā kopā ar pārējām. Strādā visi iecirkņi Latvijā, bet īsas stundas: pirmdien un trešdien 17.00–20.00, otrdien un ceturtdien 8.00–11.00, piektdien 12.00–15.00.

No ārvalstīm · pastam jāpiesakās līdz 25.09.

Vēstniecībā vai pa pastu

Ārvalstu iecirkņi strādā vēlēšanu dienā; pa pastu balsošanai piesakās latvija.gov.lv no 29. augusta līdz 25. septembrim. Balsi glabāšanā ārvalstīs nodot nevar. Balss skaitās Rīgas apgabalā.

Piesakies līdz vēlēšanu dienas 12.00

Balsošana atrašanās vietā

Ja veselības stāvokļa dēļ uz iecirkni nokļūt nevari, piesaki balsošanu mājās, un komisija atbrauks ar pārnēsājamo urnu. To pašu var pieteikt slimo cilvēku aprūpētāji.

Piesakies līdz 1. oktobrim

Ieslodzījuma vietā

Apcietinātie un sodu izciešošie balso turpat ieslodzījuma vietā. Sodāmība liedz kandidēt, bet ne balsot.

Datumi un stundas – CVK 2026. gada vēlēšanu kalendārs; kārtība – Saeimas vēlēšanu likums. Kopš 2025. gada iecirkņa komisija CVK noteiktā kārtībā var rīkot arī izbraukuma balsošanu (16.¹ pants).

6. solis – kāpēc rezultātiem var uzticēties

Kā balsis skaita un sargā

Kas tu esi – un vai tikai vienreiz

Iecirknī tu uzrādi pasi vai ID karti. Komisija tevi sameklē elektroniskajā vēlētāju reģistrā. Tas veidots no Fizisko personu reģistra, tāpēc tur jau redzams, ka esi Latvijas pilsonis un vēlēšanu dienā tev ir vismaz 18 gadu. Reģistrā tiešsaistē parādās atzīme, ka esi nobalsojis, un tu paraksties arī papīra balsotāju sarakstā. Tā rodas divas neatkarīgas pēdas (Saeimas vēlēšanu likuma 22. pants). Šī sistēma kopš 2022. gada aizstāj zīmogu pasē (vēl 2018. gadā balsotājiem pasē lika zīmogu!). Tieši tāpēc vari balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

🪪 pase / ID karte→ 🔎 e-reģistrs tiešsaistē→ ✅ atzīme + paraksts papīrā→ ✉️ aploksne un kabīne

Ja reģistrā jau ir atzīme, bet tu apgalvo, ka neesi balsojis, komisija sazinās ar iecirkni, kur atzīme radusies, un pārbauda papīra parakstu: ja paraksta nav, tu drīksti balsot. Ja e-reģistrs nedarbojas, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni (uz tās – vārds un numurs), ko pārbauda pēc sakaru atjaunošanas; ja izrādās, ka persona jau balsojusi, aploksni neatver un neskaita (48.² pants). 2026. gada vēlēšanām reģistra papildinājumus pabeidza pirms termiņa, un vasarā tam taisa drošības auditus un ielaušanās testus. CVK ir sagatavojusi rīcības plānus arī tam gadījumam, ja reģistru vēlēšanu dienā izmantot nevarētu.

Iecirkņa vakars – izspēlē skaitīšanu

Pulksten 20.00 iecirknis slēdz durvis (kas jau ir iekšā, tie vēl nobalso), un komisija skaita atklātā sēdē (klāt drīkst būt arī novērotāji). Kopš 2026. gada jūlija likums ļauj balsošanas laiku iecirknī pagarināt, ja balsošana bijusi būtiski kavēta apdraudējuma dēļ; par to lemj pašvaldības vēlēšanu komisija. Izspēlē izdomāta iecirkņa vakaru soli pa solim un pievērs uzmanību, kā skaitļiem katrā solī jāsakrīt:

Aploksnes, kas ceļo – glabāšana un pasts

Ja balso iepriekš vai pa pastu no ārvalstīm, aizklātību sargā dubultā aploksne: tavs vārds ir tikai uz ārējās, bet iekšējā ir anonīma, un tajā ir tikai zīme. Komisija vispirms pārbauda ārējo aploksni un tikai pēc tam to atver, tāpēc anonīmā iekšējā aizceļo pie visām pārējām, pirms kāds redz, kas tajā ir.

📮 ārējā aploksne – vārds, uzvārds, numurs ✉️ vēlēšanu aploksne – anonīma, tikai zīme

Ārējā aploksne abos gadījumos pilda vienu un to pašu uzdevumu: tā nes tavu vārdu, lai balsojumu vajadzības gadījumā varētu atrast un neieskaitīt. Atšķiras nosaukums un ceļš. Nododot balsi glabāšanā, tā ir reģistrācijas aploksne ar tavu vārdu, uzvārdu un numuru balsotāju sarakstā; komisija to apzīmogo un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Balsojot pa pastu, balsošanas materiālus izdrukā pats: aizlīmēto vēlēšanu aploksni ieliec pasta aploksnē kopā ar parakstītu veidlapu, kurā apliecini, ka balso personiski, uzraksti uz tās savu vārdu, uzvārdu un kārtas numuru pasta balsotāju sarakstā un nosūti to sava iecirkņa komisijai. Tā pasta aploksnes reģistrē un glabā neatvērtas; atvērt tās drīkst tikai tad, kad balsošana beigusies visos ārvalstu iecirkņos. Parakstītā veidlapa pastā aizstāj to, ko iecirknī izdara dokumenta uzrādīšana: bez tās vēlēšanu aploksne nav derīga.

Otrā aploksne nav tikai aizklātības dēļ. Satversme nosaka, ka vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, tāpēc tiesībām nobalsot tieši tajā dienā jāpaliek arī tam, kurš jau nobalsojis iepriekš. Vārds uz ārējās aploksnes ļauj tavu agrāko balsojumu atsaukt: ja vēlēšanu dienā atnāc uz iecirkni, tavu reģistrācijas aploksni atzīst par nederīgu un neatver vispār.

Pasta balsošanai no ārvalstīm jāpiesakās latvija.gov.lv 35–8 dienas pirms vēlēšanām (2026. gadā: no 29. augusta līdz 25. septembrim). Pasta balss ir nederīga, ja neesi reģistrējies, ja no tevis pienāk vairākas aploksnes, ja tā nosūtīta no Latvijas, ja tā pienāk pēc skaitīšanas sākuma vai ja vēlēšanu dienā tomēr atnāc uz iecirkni. Jo pārdomāt drīkst: reģistrācija pastam vai balss nodošana glabāšanā neliedz nobalsot klātienē. Tad skaitās klātienes balss, un agrāko aploksni neatver.

Kurš skatās – un kur sūdzēties

Skaitīšana nenotiek aiz slēgtām durvīm. To drīkst vērot novērotāji: no katras partijas, kas apgabalā startē, vienlaikus līdz diviem cilvēkiem; klāt var būt arī CVK un pašvaldību vēlēšanu komisiju pārstāvji un žurnālisti. Par novērotāju pēc CVK apmācības var kļūt ikviens Latvijas pilsonis jau no 16 gadu vecuma. Balsot vēl nevarēsi, bet redzēt demokrātiju darbībā un sargāt to gan. Kandidāti paši nedrīkst būt novērotāji.

Ja kaut kas šķiet aizdomīgs, sūdzību iesniedz turpat iecirknī, un to ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa protokolu trīs darbdienu laikā var apstrīdēt CVK, bet CVK lēmumu vai gala rezultātus – Augstākajā tiesā (Senāta Administratīvo lietu departamentā): lietu izskata trīs tiesneši septiņu dienu laikā, un šis lēmums ir galīgs.

Viss process no trim pusēm

Vēlētājs, partija, CVK – kurš ko dara un kad

Jau tagad
Pārbaudi dokumentus
Vajadzēs derīgu pasi vai ID karti. Ja beidzies termiņš, kārto laikus, pirms vēlēšanām rindas augs.
No 14. septembra
Izpēti sarakstus
CVK vietnē un “Latvijas Vēstnesī” būs visi tava apgabala saraksti, kandidātu anketas un programmu kopsavilkumi (t.s. “priekšvēlēšanu programmas” – līdz 10 000 zīmēm).
28. septembris – 3. oktobris
Izvēlies veidu un brīdi
Vēlēšanu diena, balss nodošana glabāšanā, pasts no ārvalstīm, balsošana mājās vai ieslodzījuma vietā. Skat. sadaļu augstāk.
Balsošanas brīdī
Iecirknī
Uzrādi dokumentu, saņem sava apgabala visu sarakstu biļetenus un aploksni. Kabīnē izvēlies vienu biļetenu un, ja gribi, pluso un svītro. Tad ieliec aploksnē, aizlīmē un iemet urnā.
4. oktobris
Seko rezultātiem
Provizoriskos (vēl neapstiprinātos) rezultātus CVK kalendārs sola nākamajā dienā pēc vēlēšanām – 2026. gadā balsis skaita ar rokām, tāpēc naktī tie vēl var būt nepilnīgi. Kandidātu gala secība (plusi un svītrojumi) – dažu dienu laikā.

Biežāk uzdotie jautājumi

BUJ

Vai varu balsot jebkurā iecirknī?

Jā, Saeimas vēlēšanās nav piesaistes deklarētajai dzīvesvietai. Bet ņem vērā: tu balso par tā apgabala sarakstiem, kurā atrodas iecirknis. Aizbraucot nobalsot pie vecākiem Latgalē, tu balsosi par Latgales sarakstiem.

Kas notiek ar manu balsi, ja saraksts nesavāc 5%?

Tā mandātu sadalīšanā nepiedalās. Tavas balsis netiek nevienam “atdotas”, bet, tā kā mandātus dala tikai starp barjeru pārvarējušajiem, praktiski visu zem 5% palikušo balsu svars pārdalās lielajiem sarakstiem.

Pavisam bez sekām tā balss tomēr nepaliek. Partija, par kuru nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, četrus gadus saņem naudu no valsts budžeta: gadā 0,9% no minimālās mēnešalgas par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi. Ar šodienas 780 eiro algu tie ir ap 7 eiro par balsi gadā. Tie, kas pārvar 5%, papildus saņem vēl 200 minimālās mēnešalgas gadā.

Kāpēc Rīgai 38 mandāti, ja pilsētā dzīvo mazāk nekā ceturtā daļa vēlētāju?

Visi ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji (2026. gadā – 196 385) tiek pieskaitīti Rīgas apgabalam. Rīga + diaspora kopā ir 595 665 vēlētāji jeb 38 mandāti no 100.

Vai biļetens bez atzīmēm ir derīgs?

Jā. Biļetens bez plusiem un svītrojumiem ir balss par sarakstu, neietekmējot kandidātu secību.

Nederīgu zīmi taisa maz kas, un CVK instrukcija to uzskaita precīzi: zīme, ko vēlētājs pats saplēsis; cita apgabala zīme; kā arī visas zīmes no aploksnes, kurā ieliktas vairākas dažādas zīmes. Ja aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas zīmes, vienu no tām skaita, pārējās ne. Zīmēšana pa biļetenu to nesabojā: ja atzīme izdarīta ārpus ovāla vai ovālu skar kāds lielāks zīmējums (kaut vai krusts pāri visai zīmei), tā vienkārši netiek pieskaitīta, bet zīme paliek derīga. Strīdu par to, vai atzīme ir īsta vai tikai punkts, komisija izšķir ar balsojumu, un par atzīmi skaita to, kas aizņem vismaz 3% no ovāla laukuma.

Cik kandidātus drīkstu plusot vai svītrot?

Cik gribi, kaut visus. Atzīmes attiecas tikai uz tā saraksta biļetenu, kuru ieliec aploksnē; citu sarakstu kandidātus ietekmēt nevar.

Vai kandidāts var startēt vairākos apgabalos?

Nē, tikai vienā. Tāpēc partijas rūpīgi domā, kurā apgabalā likt zināmākos kandidātus.

Vai varu nobalsot pirms vēlēšanu dienas?

Vari, Latvijā. Saeimas vēlēšanās to sauc par balss nodošanu glabāšanā, un tas notiek visos iecirkņos no 28. septembra līdz 2. oktobrim, bet tikai dažas stundas dienā: pirmdien un trešdien 17.00–20.00, otrdien un ceturtdien 8.00–11.00, piektdien 12.00–15.00. Ārvalstīs balsi glabāšanā nodot nevar: tur iecirkņi strādā vēlēšanu dienā, bet var arī balsot pa pastu.

Kā balsot, ja dzīvoju ārzemēs?

Vari balsot vēstniecību un konsulātu iecirkņos vēlēšanu dienā vai pieteikties balsošanai pa pastu latvija.gov.lv 35 līdz 8 dienas pirms vēlēšanām (2026. gadā līdz 25. septembrim). Visas ārvalstu balsis skaitās Rīgas apgabalā.

Kad būs zināms, kurš ievēlēts?

Sarakstu kopējos rezultātus CVK kalendārs sola 4. oktobrī, dienu pēc vēlēšanām: 2026. gadā balsis skaita ar rokām, tāpēc vēlēšanu naktī skaitļi vēl var būt nepilnīgi. Konkrētie ievēlētie deputāti būs pēc plusu un svītrojumu saskaitīšanas, parasti dažu dienu laikā; galīgos rezultātus apstiprina CVK. Ja neliels balsu skaits var izšķirt iznākumu (piemēram, kāds saraksts balansē uz 5% robežas), tad jāgaida ilgāk, līdz skaitļi ir precīzi.

Kā zina, ka neesmu nobalsojis divreiz?

Balsojot tevi atzīmē elektroniskajā vēlētāju reģistrā tiešsaistē, un tu paraksties arī papīra sarakstā. Mēģinot balsot otrreiz, komisija atzīmi redzēs jebkurā iecirknī. Pasta vai glabāšanā nodotā balss automātiski kļūst nederīga, ja vēlēšanu dienā nobalso klātienē.

Vai kāds var uzzināt, par ko es nobalsoju?

Teorētiski nē. Zīme atrodas anonīmā aploksnē bez tava vārda. Balsojot pa pastu vai nododot balsi glabāšanā, vārds ir tikai uz ārējās aploksnes. To atdala un anonīmo iekšējo aploksni sajauc ar pārējām, pirms kādu no tām atver.

Praktiski dažos gadījumos varbūt. Piemēram, balsojot iecirknī, kur atnāk tikai viens vēlētājs (ārzemēs var gadīties), vai iecirknī, kur strādā tava mamma, un tu biļetenā ieraksti “Čau, mammu!”

Ko darīt, ja šķiet, ka rezultāti ir nepareizi?

Sūdzību par norisi iesniedz iecirkņa komisijas priekšsēdētājam (to reģistrē žurnālā). Iecirkņa protokolu var apstrīdēt CVK triju darbdienu laikā, un CVK lēmumu – Augstākās tiesas Senātā, kas lietu izskata septiņās dienās.

Ar cik balsīm vispār var iegūt mandātu?

Pirmais slieksnis visiem ir viens: sarakstam visā Latvijā kopā jāsavāc vismaz 5% no derīgajām aploksnēm. Kurš tur netiek, mandātus nedala vispār, lai cik stiprs būtu vienā apgabalā. Cik mandātu tiek tiem, kas pāri barjerai, izšķir Senlāga dalīšana katrā apgabalā atsevišķi. Tāpēc mazā apgabalā pirmo vietu iegūt ir grūtāk: Kurzemē ar 11 mandātiem jāsavāc lielāka daļa apgabala balsu nekā Rīgā ar 38. To vari izmēģināt 3. sadaļas simulatorā.

Plašāku atbildi, cik daudz tas ir reāli dzīvē, kā tādu balsu skaitu savāc un ko tas nozīmē partiju stratēģijai, varēs lasīt atsevišķā ceļvedī par to, kā vēlēšanas strādā praktiski no politisko spēku puses.

Šī lapa top pamazām

Pamanīji neprecizitāti? Kaut kas joprojām neskaidrs?

Raksti man: ka-strada@edgarsjekabsons.lv. Vai ir kāds kļūdains skaitlis vai datums, teikums, kas nav saprotams, jautājums, kam šeit trūkst atbildes, vai ieteikums, ko vēl vajadzētu izskaidrot? Katru faktu pirms publicēšanas pārbaudu pret likumiem vai citām oficiālām ziņām, tāpēc labojumiem vēlama norāde uz avotu, ja tāda ir pa rokai.

Pēdējoreiz atjaunots: 2026. gada 2. augustā. Tad pārbaudīti visi datumi un stundas pret CVK 2026. gada vēlēšanu kalendāru un Saeimas vēlēšanu likuma redakciju, kas spēkā no 2026. gada 1. augusta.