Kā strādā Saeimas vēlēšanas

1. solis – spēles laukums

Pieci apgabali, 100 mandāti

Latvija vēlēšanās ir sadalīta piecos apgabalos. Mandāts ir viena deputāta vieta Saeimā. Katram apgabalam mandātu skaitu piešķir proporcionāli reģistrēto vēlētāju skaitam piecus mēnešus pirms vēlēšanām. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji tiek pieskaitīti Rīgas apgabalam, tāpēc tam ir tik daudz deputātu. Uzklikšķini uz apgabala:

100 Saeimas mandātu sadalījums pa apgabaliem (pēc vēlētāju skaita 02.05.2026). Kandidātu sarakstā katrā apgabalā drīkst pieteikt mandātu skaits + 5 kandidātus.*

2. solis – kurš vispār piedalās

5% barjera – visā valstī kopā

Cik balsu vajag, lai tiktu Saeimā? Atbilde sākas šeit: mandātus dala tikai tie saraksti, kas visā Latvijā kopā savākuši vismaz 5%. Procentus rēķina nevis no zīmēm, bet no derīgajām aploksnēm – likums par “nodoto balsu kopskaitu” sauc tieši aplokšņu skaitu.* Tāpēc arī tukša zīme kaut ko izdara: nevienam balsi tā nedod, bet latiņu, kas jāpārkāpj visiem, paceļ. Apgabalā vietas var iegūt arī partija, kas tur saņēmusi mazāk balsu nekā kāda cita, ja vien tā cita visā valstī kopā netiek pāri 5% barjerai. Pabīdi partiju rezultātus un paskaties, kurš tiek pāri svītrai. Šīs pašas balsis tālāk izmantos mandātu sadalīšanai.

3. solis – balsis kļūst par krēsliem

Senlāga metode: dalīt ar 1, 3, 5, 7…

Katrā apgabalā mandātus dala atsevišķi ar Senlāga (Sainte-Laguë) jeb Vebstera metodi:* katras partijas (kura tikusi pāri 5%) balsu skaitu apgabalā dala ar 1, 3, 5, 7… un mandātus pēc kārtas piešķir lielākajiem dalījumiem, līdz apgabala mandāti beigušies. Spied “Piešķirt nākamo mandātu” un vēro, kur tas aiziet:

4. solis – kurš tieši tiks Saeimā

Tava vēlēšanu zīme: PAR un PRET

Partija nosaka kandidātu secību sarakstā, bet galavārds pieder vēlētājiem. Aploksnē tu ieliec viena saraksta zīmi, un tajā pretī katram kandidātam ir divi ovāli: zaļais PAR un sarkanais PRET. Aizkrāso PAR, ja kandidātu īpaši atbalsti, un PRET, ja neatbalsti. Kandidāta gala punkti = saraksta zīmju skaits apgabalā + “par” atzīmes − “pret” atzīmes. Ja sarakstam apgabalā tiek 3 mandāti, Saeimā iekļūst 3 kandidāti ar lielākajiem punktiem, ne obligāti saraksta pirmais trijnieks.* Pamēģini:

Šī zīme ir jauna. Vēl 2022. gadā atbalstītajam kandidātam pretī rakstīja “+”, bet neatbalstītajam svītroja nost vārdu vai uzvārdu. Tagad abas atzīmes ir iepriekš uzdrukāti ovāli, kurus atliek aizkrāsot. Rakstīt tajos drīkst arī “+”, “x”, “–” vai “v” – forma nav svarīga, svarīgi trāpīt ovālā, un vienu svītru drīkst vilkt arī pāri visiem viena stabiņa ovāliem uzreiz. Ja pretī vienam kandidātam aizkrāso gan PAR, gan PRET, komisija neskaita nevienu no tām: sanāk tāpat, it kā atzīmes tur nebūtu.*

5. solis – praktiski

Pieci veidi, kā nobalsot

Balsot var ikviens Latvijas pilsonis no 18 gadu vecuma. Vajag tikai derīgu pasi vai personas apliecību jeb ID karti. Saeimas vēlēšanās nav piesaistes “savam” iecirknim: vari balsot jebkurā iecirknī, un tava balss tiks pieskaitīta iecirkņa apgabalā.

Datumi un stundas – CVK 2026. gada vēlēšanu kalendārs; kārtība – Saeimas vēlēšanu likums. Kopš 2025. gada iecirkņa komisija CVK noteiktā kārtībā var rīkot arī izbraukuma balsošanu (16.¹ pants).*

Ārvalstīs iecirkņus taisa arī paši latvieši

No 88 ārvalstu iecirkņiem Latvijas vēstniecībās un konsulātos ir tikai 40. Pārējos 48 pēc pašu vēlētāju priekšlikumiem izveidojusi diaspora, sadarbojoties ar CVK un Pasaules brīvo latviešu apvienību: latviešu centros, biedrību telpās, draudzes namos. Tie ir tikai klātienes iecirkņi. Salīdzinājumā ar 2022. gadu diasporas iecirkņu ir par deviņiem vairāk. Visvairāk iecirkņu ir ASV (16), Apvienotajā Karalistē (9), Vācijā (8), Kanādā un Austrālijā (pa 6).*

Klātienē var aiziet 82 iecirkņos 33 valstīs; atlikušajos sešos vēstniecībās var nobalsot tikai pa pastu, jo tik maza vēlētāju skaita dēļ aizklātību klātienē nodrošināt nevar (Baku, Ņūdeli, Astana, Pekina, Kišiņeva, Taškenta). Otrādi ir Ņujorkā, Strasbūrā un Londonas vēstniecībā: tur pasta balsošanas nav, ir tikai klātiene. Kurš iecirknis kur atrodas un kā strādā, skaties iecirkni.cvk.lv.

6. solis – kāpēc rezultātiem var uzticēties

Kā balsis skaita un sargā

Kas tu esi – un vai tikai vienreiz

Iecirknī tu uzrādi pasi vai ID karti. Komisija tevi sameklē elektroniskajā vēlētāju reģistrā. Tas veidots no Fizisko personu reģistra, tāpēc tur jau redzams, ka esi Latvijas pilsonis un vēlēšanu dienā tev ir vismaz 18 gadu. Reģistrā tiešsaistē parādās atzīme, ka esi nobalsojis, un tu paraksties arī papīra balsotāju sarakstā. Tā rodas divas neatkarīgas pēdas (Saeimas vēlēšanu likuma 22. pants).* Šī sistēma kopš 2022. gada aizstāj zīmogu pasē (vēl 2018. gadā balsotājiem pasē lika zīmogu!). Tieši tāpēc vari balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Ja reģistrā jau ir atzīme, bet tu apgalvo, ka neesi balsojis, komisija sazinās ar iecirkni, kur atzīme radusies, un pārbauda papīra parakstu: ja paraksta nav, tu drīksti balsot. Ja e-reģistrs nedarbojas, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni (uz tās – vārds un numurs), ko pārbauda pēc sakaru atjaunošanas; ja izrādās, ka persona jau balsojusi, aploksni neatver un neskaita (48.² pants). 2026. gada vēlēšanām reģistra papildinājumus pabeidza pirms termiņa, un vasarā tam taisa drošības auditus un ielaušanās testus. CVK ir sagatavojusi rīcības plānus arī tam gadījumam, ja reģistru vēlēšanu dienā izmantot nevarētu.*

Iecirkņa vakars – izspēlē skaitīšanu

Pulksten 20.00 iecirknis slēdz durvis (kas jau ir iekšā, tie vēl nobalso), un komisija skaita atklātā sēdē (klāt drīkst būt arī novērotāji). Kopš 2026. gada jūlija likums ļauj balsošanas laiku iecirknī pagarināt, ja balsošana bijusi būtiski kavēta apdraudējuma dēļ; par to lemj pašvaldības vēlēšanu komisija.* Izspēlē izdomāta iecirkņa vakaru soli pa solim un pievērs uzmanību, kā skaitļiem katrā solī jāsakrīt:

Aploksnes, kas ceļo – glabāšana un pasts

Ja balso iepriekš vai pa pastu no ārvalstīm, aizklātību sargā dubultā aploksne: tavs vārds ir tikai uz ārējās, bet iekšējā ir anonīma, un tajā ir tikai zīme. Komisija vispirms pārbauda ārējo aploksni un tikai pēc tam to atver, tāpēc anonīmā iekšējā aizceļo pie visām pārējām, pirms kāds redz, kas tajā ir.

Ārējā aploksne abos gadījumos pilda vienu un to pašu uzdevumu: tā nes tavu vārdu, lai balsojumu vajadzības gadījumā varētu atrast un neieskaitīt. Atšķiras nosaukums un ceļš. Nododot balsi glabāšanā, tā ir reģistrācijas aploksne ar tavu vārdu, uzvārdu un numuru balsotāju sarakstā; komisija to apzīmogo un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Balsojot pa pastu, balsošanas materiālus izdrukā pats: aizlīmēto vēlēšanu aploksni ieliec pasta aploksnē kopā ar parakstītu veidlapu, kurā apliecini, ka balso personiski, uzraksti uz tās savu vārdu, uzvārdu un kārtas numuru pasta balsotāju sarakstā un nosūti to sava iecirkņa komisijai. Tā pasta aploksnes reģistrē un glabā neatvērtas; atvērt tās drīkst tikai tad, kad balsošana beigusies visos ārvalstu iecirkņos. Parakstītā veidlapa pastā aizstāj to, ko iecirknī izdara dokumenta uzrādīšana: bez tās vēlēšanu aploksne nav derīga.*

Otrā aploksne nav tikai aizklātības dēļ. Satversme nosaka, ka vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, tāpēc tiesībām nobalsot tieši tajā dienā jāpaliek arī tam, kurš jau nobalsojis iepriekš. Vārds uz ārējās aploksnes ļauj tavu agrāko balsojumu atsaukt: ja vēlēšanu dienā atnāc uz iecirkni, tavu reģistrācijas aploksni atzīst par nederīgu un neatver vispār.*

Pasta balsošanai no ārvalstīm jāpiesakās 35–8 dienas pirms vēlēšanām (2026. gadā: no 29. augusta līdz 25. septembrim) e-pakalpojumā Vēlētāja datu pārvaldība. Tas pats pakalpojums atveras arī no CVK vietnes e.cvk.lv. Pasta balss ir nederīga, ja neesi reģistrējies, ja no tevis pienāk vairākas aploksnes, ja tā nosūtīta no Latvijas, ja tā pienāk pēc skaitīšanas sākuma vai ja vēlēšanu dienā tomēr atnāc uz iecirkni. Jo pārdomāt drīkst: reģistrācija pastam vai balss nodošana glabāšanā neliedz nobalsot klātienē. Tad skaitās klātienes balss, un agrāko aploksni neatver.*

Kurš skatās – un kur sūdzēties

Skaitīšana nenotiek aiz slēgtām durvīm. To drīkst vērot novērotāji: no katras partijas, kas apgabalā startē, vienlaikus līdz diviem cilvēkiem; klāt var būt arī CVK un pašvaldību vēlēšanu komisiju pārstāvji un žurnālisti. Par novērotāju pēc CVK apmācības var kļūt ikviens Latvijas pilsonis jau no 16 gadu vecuma. Balsot vēl nevarēsi, bet redzēt demokrātiju darbībā un sargāt to gan. Kandidāti paši nedrīkst būt novērotāji.*

Ja kaut kas šķiet aizdomīgs, sūdzību iesniedz turpat iecirknī, un to ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa protokolu trīs darbdienu laikā var apstrīdēt CVK, bet CVK lēmumu vai gala rezultātus – Augstākajā tiesā (Senāta Administratīvo lietu departamentā): lietu izskata trīs tiesneši septiņu dienu laikā, un šis lēmums ir galīgs.*

Viss process no trim pusēm

Vēlētājs, partija, CVK – kurš ko dara un kad

• Jau tagad
  Pārbaudi dokumentus

  Vajadzēs derīgu pasi vai ID karti. Ja beidzies termiņš, kārto laikus, pirms vēlēšanām rindas augs.

• No 14. septembra
  Izpēti sarakstus

  CVK vietnē un “Latvijas Vēstnesī” būs visi tava apgabala saraksti, kandidātu anketas un programmu kopsavilkumi (t.s. “priekšvēlēšanu programmas” – līdz 10 000 zīmēm).

• 28. septembris – 3. oktobris
  Izvēlies veidu un brīdi

  Vēlēšanu diena, balss nodošana glabāšanā, pasts no ārvalstīm, balsošana mājās vai ieslodzījuma vietā. Skat. sadaļu augstāk.

• Balsošanas brīdī
  Iecirknī

  Uzrādi dokumentu, saņem sava apgabala visu sarakstu vēlēšanu zīmes un aploksni. Kabīnē izvēlies vienu zīmi un, ja gribi, aizkrāso PAR un PRET ovālus. Tad ieliec aploksnē, aizlīmē un iemet urnā.

• 4. oktobris
  Seko rezultātiem

  Provizoriskos (vēl neapstiprinātos) rezultātus CVK kalendārs sola nākamajā dienā pēc vēlēšanām – 2026. gadā balsis skaita ar rokām, tāpēc naktī tie vēl var būt nepilnīgi. Kandidātu gala secība (“par” un “pret” atzīmes) – dažu dienu laikā.

• 20. jūnijs – 5. jūlijs
  Saraksta iesniegšana

  Katram apgabalam savs saraksts: līdz mandātu skaits + 5 kandidātiem. Kandidāts drīkst kandidēt tikai vienā apgabalā. Jāiemaksā drošības nauda: 2026. gada vēlēšanās sešas minimālās mēnešalgas jeb 4680 eiro. Ja saraksts savāc vismaz 2% balsu, naudu atdod.*

• Pēc reģistrācijas
  Numuru izloze

  CVK izlozē sarakstu numurus. Tie ir vienādi visos apgabalos, kur partija startē.

• 6. jūnijs – 3. oktobris
  Aģitācija ar griestiem

  Aģitācijas periods sākas 120 dienas pirms vēlēšanām. Izdevumiem ir likumā noteikti griesti, ziedojumus un tēriņus uzrauga KNAB. Vēlēšanu dienā un dienu pirms tās nedrīkst izvietot jaunus aģitācijas materiālus radio, presē, publiskās telpās un ne arī apmaksātu aģitāciju internetā; pašā iecirknī un 50 metrus ap to aģitēt nedrīkst nekad.*

• Pēc vēlēšanām
  Rezultāti un frakcija

  Ja 5% pārvarēti, mandātus apgabalos izdala Senlāgs, un konkrētos deputātus nosaka “par” un “pret” atzīmes. Ievēlētie veido frakciju jaunajā Saeimā.

• Maija sākums · 5 mēneši pirms
  Fiksē vēlētāju skaitu

  Pēc Fizisko personu reģistra datiem aprēķina, cik mandātu katram apgabalam. 2026. gadā CVK to apstiprināja 7. maijā: Rīga 38, Vidzeme 26, Zemgale 13, Latgale 12, Kurzeme 11.

• 20. jūnijs – 5. jūlijs
  Pieņem un reģistrē sarakstus

  Pārbauda kandidātu atbilstību likuma prasībām, reģistrē sarakstus, izlozē numurus. Sarakstus, anketas un programmas publicē 14. septembrī.

• Septembris
  Sagatavo iecirkņus

  Apstiprina iecirkņus Latvijā un ārvalstīs, komplektē komisijas, drukā vēlēšanu zīmes, uztur elektronisko vēlētāju reģistru. Novērotāji piesakās līdz 26. septembrim.

• 3. oktobris, 20.00
  Skaitīšana

  Iecirkņi slēdz durvis un komisijas atklāti skaita: vispirms aploksnes un zīmes pa sarakstiem, tad atzīmes: “par” un “pret”.

• 4. oktobris
  Provizoriskie rezultāti

  Saskaita valsts kopsummu, piemēro 5% barjeru un izdala mandātus pa apgabaliem ar Senlāga metodi. Kandidātu secību pēc punktiem un galīgos rezultātus apstiprina dažu dienu laikā.

• 3. novembris
  Jaunā Saeima sanāk

  Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, deputāti nodod svinīgo solījumu, un ar to brīdi beidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras (Satversmes 12. pants).

Biežāk uzdotie jautājumi

BUJ