“Latvijas attīstībai”: kļūdas, sakritības vai sistēma?

Divas reizes esmu kandidējis vēlēšanās vienā sarakstā ar “Latvijas attīstībai” (LA) kā Kustības “Par!” biedrs apvienībā “Attīstībai/Par!”. Daļa vērtību mums joprojām ir līdzīgas.

Kopš Mičerevska liecībām 2020. gada rudenī un tām sekojošajiem notikumiem ir redzama vadošo LA amatpersonu nostāja un tāpat arī vairākuma LA biedru viedoklis, turpinot uzticēties partijas līderiem. Manā ieskatā nevar ignorēt acīmredzamo: nezināmas izcelsmes nauda partijas kasē, iespējama sponsoru, ne sabiedrības interešu virzīšana, ko vēlētājs neredz, un pārlieku liela tolerance pret iespējamām blēdībām. Arī vēlētāji 2022. gadā apliecināja, ka nespēj uzticēties apvienībai “Attīstībai/Par!”. Visvairāk sarūgtina sagrautā biedru un aktīvistu ticība godprātīgai politikai. Jo apvienības darbā iesaistījās un to atbalstīja ļoti daudzi labi cilvēki.

Vai tās ir kļūdas, sakritības vai sistēmiska jebkuru līdzekļu izmantošana, lai būtu varā un darbotos sponsoru interesēs? Iepazīstieties ar faktiem, apgalvojumiem un izdariet savus secinājumus.

1. Juris Pūce un caurlaide (2020–2022)

10.11.2020. Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis, kurš nedēļu iepriekš izstājies no LA, LTV raidījumā “Viens pret vienu” paziņo: Pūce pēc Rīgas domes vēlēšanām prasījis viņam sagādāt deputāta stāvvietu caurlaidi. (LSM 12.11.2020)
11.11.2020. Pūce tviterī: “Varu nomierināt satrauktos prātus - man jau 2 gadus, kopš neesmu Rīgas domes deputāts, nav Rīgas domes izsniegtas stāvvietu atļaujas un es arī tādu nelietoju. Neesmu arī centies tādu iegūt.” (tvīts) Latvijas Radio “Krustpunktā” viņš skaidro: sarakste ar Mičerevski bijusi joks, Mičerevskis “izmanto šo kā mēģinājumu graut manu personisko reputāciju”. Abonements iedzīvotājiem maksā 250 € mēnesī. (LSM 11.11.2020)
12.11.2020. Pūce Latvijas Radio: “Tā nebija patiesība, ka es to neesmu darījis. Satraukumā izlēmu nestāstīt patiesību.” Paziņojumā: “Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību.” Iesniedz demisiju. (LSM 12.11.2020)
26.02.2021. KNAB: Rīgas pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics un deputāts Andris Bačkurs (LA) nodeva ministram Pūcem Rīgas domei piederošu “Rīgas satiksmes” stāvvietu abonementu. Sodi: Pūce 400 €, Balševics 350 €, Bačkurs 200 €. Pūce labprātīgi atlīdzina gūto mantisko labumu: 2000 €. (LSM 26.02.2021)
27.09.2022. Artis Pabriks, “Attīstībai/Par!” premjera kandidāts, intervijā žurnālam Ir: “viņš par šo kļūdu ir ar uzviju samaksājis, jo stāvvietas cena ir 70 eiro. Par šiem 70 eiro viņš atkāpās no amata un aizgāja prom.” (Ir 27.09.2022)

Salīdzinājumam: 70 € (Pabriks) pret 250 € mēnesī (abonementa cena) un 2000 € (KNAB noteiktais un Pūces atlīdzinātais labums).

Pabriks 2022. gada priekšvēlēšanu diskusijā par “70 eiro” (33 s). Rakstiski to pašu viņš saka Ir intervijā 27.09.2022.

TVNET virsraksts “Caurlaižu skandāls: Pūce, Bačkurs un Balševics samaksājuši naudas sodus” ar trīs vīriešu portretiem. — TVNET 2021. gada februārī: visi trīs caurlaides devēji un saņēmējs samaksājuši KNAB sodus.

⚠️ Apgalvojumi. Mičerevskis tviterī jautājuma formā: vai partijas “īpašnieks” kopš nonākšanas valdībā “piesavinājies apmēram miljonu”? Pierādījumu nav, neviena iestāde to nav vērtējusi. Pabriks tobrīd tviterī: “Ir viegli nosodīt citus sēžot uz dīvāna un bez jebkādas atbildības.” (NRA 16.11.2020)

Turpinājums par Balševicu. 28.05.2019 valdība pēc Pūces priekšlikuma ieceļ Balševicu par VARAM valsts sekretāru (Jurista Vārds); 2020. gadā viņš vienlaikus vada Rīgas pagaidu administrāciju. 11.03.2026 KNAB sāk kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu izpaušanu IT iepirkumos (LSM 18.03.2026); 02.09.2026 rosina prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu (LSM 02.09.2026). Nevainīguma prezumpcija.

LETA kartīte: “Bijušo VARAM valsts sekretāru rosina apsūdzēt par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu”, blakus Edvīna Balševica portrets. — LETA 02.09.2026: KNAB rosina prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Balševicu par trim gadījumiem.

2. Partijas finansēšana: “pārkāpumu nav bijis” (2020–2026)

Viss šajā sadaļā ir no Re:Baltica 11.04.2024, kas KNAB materiālus ieguva ar tiesas lēmumu, un no Delfi 07.09.2026.

11.2020. Mičerevskis, aizejot no LA, paziņo, ka ziedojis partijai “Edgara atnesto naudu”. KNAB sāk procesu, 132 ziedotāji atzīti par pārbaudāmiem. 2021. gadā otrs process pēc partijas biedra Jāņa Paikena liecības.
Abi procesi izbeigti. Iemesls nav “pārkāpumu nav”: administratīvais noilgums ir 2 gadi, kriminālatbildība sākas no 50 minimālajām algām (ap 21 000 €) no vienas fiziskas personas. KNAB gribēja summas apvienot, prokurors nepiekrita.
KNAB 13 lēmumos prasa LA atmaksāt 32 756 €. LA piekrīt atmaksāt 7 353 € (trīs starpnieku lietas), pārējo apstrīd tiesā. Vienīgā spēkā stājusies ir Mičerevska lieta: LA 2024. gada februārī atmaksāja valstij 8 099 €.
11.04.2024. Edgars Jaunups rakstiski Re:Baltica: “Partijas darbībā nav bijuši nekādi sistemātiski partiju finansēšanas pārkāpumi. Un šobrīd to ir atzinusi arī pārbaudošā iestāde.” KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks Andris Donskis uz jautājumu, vai materiālos “absolūti skaidri redzams, ka tur notiek nelikumīga partiju finansēšana”: “Jā.”
Turpat Pūce: “nevaru saprast, kāda ir šī raksta nozīme?” un ka publikācijā nav nekā jauna. Liecības publiski kļuva pieejamas tikai pēc tiesas lēmuma 2023. gadā.
07.09.2026. Delfi “Nākamais, lūdzu!”: Rīgas saraksta līdere Iveta Ratinīka par šo lietu: “tas nav skandāls kā jēdziens”. Pūce: pret medijiem tiesā nevērsās, “jo tas būtu dārgi un juristi vērtējuši, ka izredzes uzvarēt – mazas”.

Delfi raidījuma “Nākamais, lūdzu!” teksta izraksts ar laika atzīmi 41:15 par LA finansēšanas lietu, Ratinīkas vārdiem “nav skandāls kā jēdziens” un Pūces skaidrojumu, kāpēc pret medijiem tiesā nevērsās. — Delfi 07.09.2026: partijas atbilde uz jautājumu par finansēšanas lietu.

⚠️ Liecības KNAB, ko politiķi noliedz un tiesa nav vērtējusi:

Mičerevskis: Pūce kafejnīcā “zem galda iedeva 2000 eiro un pateica – vajag noziedot partijai”. Pūce un Jaunups noliedz.
Uldis Kaņeps: 1500 € aploksnē devis Artūrs Toms Plešs. Plešs noliedz.
Paikens: naudu “biedru naudai” 2017–2018 devis Viesturs Liepkalns. Liepkalns noliedz.
Ģirts Venckus: Madars Lasmanis 2019. gadā solījis naudu atdot caur “ML koks” fiktīvu rēķinu. Lasmanis: aicinājis ziedot, naudu nav devis.
KNAB politiķus nepratināja: “Tā bija mūsu taktika… varbūt arī mēs netieši atklātu savas kārtis.”

Ziedotāju pašu liecības KNAB par sevi. Fakts ir liecība, ne pārkāpums. Citāti no Re:Baltica. Privātpersonu vārdus, ko izdevums publicēja, šeit neatkārtoju; nosaukti tikai politiķi, partijas biedri un publiskas personas.

Edgars Kalējs, kurš sevi sauc par partijas dibinātāju, 19 000 € caur māsu: “Bieži spēlēju spēļu zālēs, kurās vinnēju dažādas summas. Dažādas summas esmu devis māsai. Kopš 2012. gada, precīzi neatceros, esmu iedevis māsai kādus padsmit tūkstošus eiro skaidrā naudā. Viņa prasīja, ko ar šo naudas summu darīt, un es aicināju viņu ziedot partijai “Latvijas attīstībai”, kā arī citiem mērķiem, piemēram, dzīvnieku patversmēm.”
VEF Rīga galvenais treneris Jānis Gailītis 2018. gadā 5000 € “kā pateicību Jaunupam par nokļūšanu šajā amatā”. Jaunups neko neesot prasījis. Konta izrakstā: iemaksā skaidrā, uzreiz pārskaita.
Ēdienu piegādes kurjers 900 €: “Veicu ziedojumu, jo mana vecmamma teica, ka man vajadzētu sākt sekot politiskajai situācijai valstī un jāpaskatās, par kuru politisko partiju es varētu balsot.” Vienlaikus parādā vairākām ātro kredītu firmām.
Ziedotāja 3000 €, naudu devis vīrietis vārdā Oļegs, kura uzvārdu nezina: “Es viņam stāstīju, ka darbā man nav perspektīvas un es gribētu karjeras izaugsmi. Kādu dienu viņš man teica, lai man būtu karjeras izaugsme, man būtu jāatbalsta viena politiskā partija.” Viņas draudzene, uzskaitvede, vēl 2500 €: “Man nav ieraduma interesēties par svešām lietām.”
Pārdevējs 1900 € ar algu 600 € mēnesī un parādiem vismaz sešām ātro kredītu firmām. Viņa draudzene 2100 €, vienīgie ienākumi apgādnieka zaudējuma pensija; viņai “nebija nekādas aizdomas, ka tas varētu būt pretlikumīgi”.
Otrās grupas invalīds 3000 € no piespiedu kārtā pārdotā dzīvokļa; LA biedrs Ēriks Plankejs viņam “kā sociālais darbinieks palīdz”: “Ēriks man dažreiz palīdzēja arī finansiāli, es viņu uzskatu par dēlu.” Gaidījis “labumus un izmaiņas”.
Pabrika padomnieka Valda Vernera brāļa sieva 3000 €, vienīgie ienākumi bērna pabalsts, “jo dzīvošanu nodrošinot vīrs”. Ziedo arī Vernera māte.
Deputāta palīgs 2000 € ar ienākumiem ap 350 € mēnesī: esot sakrājis. Iemaksā skaidrā, nākamajā dienā pārskaita.
Ziedotājs 5200 €, jo cerējis, ka partija “iespējams ar kādu no “nopietnākiem” celtniekiem iepazīstinās, es vēlējos sava biznesa attīstību”.
Ziedotājs 5400 €, jo ieraudzījis partijas avīzē Pabriku, kas paticis kā aizsardzības ministrs, “turklāt avīzē bija rakstīts, ka partija attīstīs Latviju pēc Skandināvijas modeļa”. Nauda no mājas pārdošanas Zviedrijā, VID nedeklarēta, Latvijā ievesta skaidrā pa daļām. Viņa māsa, grāmatvede, 1100 €; KNAB neatcerējās pat precīzu partijas nosaukumu.
Ekspeditors 1000 €, jo jaunatnes nodaļas sapulcē Pūce aicinājis visus ziedot. Krāvējs 2100 € pēc divām sapulcēm, kur uzstājies Pūce; ienākumi ap 900 € mēnesī.
Mičerevskis par savu naudu un VID interesi: “No kurienes nauda? Un tad tu saceri kaut kādu stāstu, ka vecmāmiņa iedeva.” / “Sākumā bija 500 eiro banknotes, un tu kā muļķis ej uz Rimi un pērc cīsiņus. Vēlāk bija 50.”

💡 Vērts zināt

Kāpēc nezināmas izcelsmes nauda partijas kasē ir problēma. Likums ziedojumus ierobežo divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, vēlētājam jāredz, kas partiju finansē, lai varētu pats spriest, vai partijas lēmumi ir saistīti ar sponsoru interesēm vai nav. Ja nauda ienāk ar starpniekiem, šī saistība vēlētājam ir neredzama un viņš par to nevar lemt. Otrkārt, vienam cilvēkam gadā ir ziedojumu griesti: parasti 50 minimālās algas, partijām ar valsts budžeta finansējumu tikai 5 vai 12. Griesti pastāv, lai partija nekļūtu atkarīga no viena vai dažu sponsoru interesēm. Nauda caur starpniekiem griestus apiet, un atkarība tad parādās praktiskajā politikā: balsojumos, iepirkumos, ministru lēmumos. (Politisko organizāciju finansēšanas likums, 4. un 6. pants)

Tāpēc likums prasa ziedot tikai no saviem līdzekļiem un ar pārskaitījumu (skaidrā naudā gadā ne vairāk kā vienu minimālo algu), un aizliedz ziedot ar citas personas starpniecību. Ja nauda vispirms ir aploksnē, tad bankomātā un tikai tad partijas kontā, ziedotāja vārds uz papīra ir, bet naudas izcelsme nav. Tieši to KNAB liecībās apraksta ziedotāji paši. Šajā rakstā ir divas šādas naudas un lēmumu sakritības: azartspēļu nozare (4. sadaļa) un “Pata” īpašnieks Mierkalns (7. sadaļa). Neviena iestāde saistību nav konstatējusi, bet ziedojumu datumi un lēmumi stāv blakus.

Cik un no kā. Pēc KNAB datiem donation.watch atspoguļojumā LA 2015.–2026. gadā saņēmusi 2,61 milj. € ziedojumos un biedru naudā. 2025. gads ir rekords: 450 000 €. Aptuveni 40 % no visas ziedojumu naudas nāk no 75 ziedojumiem, kas ir 5000 € vai lielāki. Desmit lielākie ziedotāji kopā devuši ap 650 000 €; starp tiem ir Pūce, Jaunups, Ijabs un “Pata” īpašnieks Uldis Mierkalns (skat. 8. sadaļu).

donation.watch saraksts “Lielākie LA ziedotāji pēc kopējiem ieguldījumiem”: Čeporjus 100 000 €, Olafs Berķis 82 000 €, Jānis Berķis 79 500 €, Pankeviča 74 240 €, Ščipčinskis 64 000 €, Pūce 58 206 €, Spaliņa 55 205 €, Jaunups 51 578 €, Ijabs 43 302 €, Mierkalns 42 200 €, Mierkalna ieraksts izvērsts ar diviem 20 000 € ziedojumiem 2018. un 2019. gadā. — Desmit lielākie LA ziedotāji pēc KNAB datiem donation.watch atspoguļojumā, stāvoklis 10.09.2026.

3. Jaunups un Avena pilsonība (2015–2022)

Avots: KNAB lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, ko citē LTV De facto 30.05.2021.

03.11.2015. KNAB fiksēta Jaunupa saruna ar Gunti Rāvi: “PMLP viss ir sakārtots… ja viss būs veiksmīgi, desmitnieku vajadzētu iedot un lai pēc iespējas mazāk cilvēki par to zina.”
30.11.2015. Jaunups: “Uz Ziemassvētkiem. To desmitnieku iedot, tad viņam būtu. Tas vairāk būtu kā žests.”
12.2015. Avens valodas eksāmenā izkrīt. 20.04.2016 nokārto un tajā pašā dienā saņem pasi. KNAB pēc audioieraksta: atbildēja uz 11 no 23 jautājumiem. Tajā dienā Jaunups PMLP priekšniekam: “Fantastiski, efektīvi! Un es tevi pēc pāris dienām uzaicināšu tēju iedzert.”
25.04.2016. Jaunups Rāvim: eksāmenā uzdoti “pareizie” jautājumi, lai Avens atkārtoti neizgāztos.
12.2020. KNAB procesu izbeidz: kukuļošana nav pierādīta, visi noliedz. KNAB konstatē PMLP “īpaši labvēlīgu attieksmi”. Disciplinārlietas ierēdņiem nevar, noilgums.
30.05.2021. Jaunups De facto: “varētu izskanēt tai skaitā kaut kāda nauda – iespējams. Es vienkārši neatceros, nezinu.”
08.04.2022. Jaunups TV24: “Es ar viņu neesmu sadarbojies, mēs ar viņu esam pazīstami… viņš ar mani ir konsultējies tīri no tāda juridiskā viedokļa par šo jautājumu 2015. vai 2016. gadā.” Par Avenu: “pats vainīgs!” (la.lv 08.04.2022)

De facto publicētie KNAB lēmuma fragmenti: Jaunupa un Rāvja sarunas 2015. gada novembrī par “desmitnieku”, Jaunupa saziņa ar PMLP priekšnieku 2016. gada aprīlī (“Fantastiski, efektīvi!”, “uzaicināšu tēju iedzert”). — De facto 30.05.2021: KNAB lēmumā citētās sarunas. Izcēlumi ir manējie.

⚠️ Kukulis nav pierādīts. Fakts ir sarunu saturs KNAB lēmumā un KNAB secinājums par PMLP attieksmi.

4. Pūce, Zuzāns un azartspēles (2012–2026)

2012. “Alfor” (Jāņa Zuzāna “Fēnikss”) ziedo 80 000 Ls biedrībai “Ascendum”, ko vada Zaiga Pūce. Biedrības lielākais ziedojums. (Pietiek 25.11.2013)
27.11.2013. Pūce atkāpjas no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata “Ascendum” ziedojumu dēļ (ziedotāju vidū Zolitūdes būvnieks “Re&Re”; būvnieku ziedojumi un obligātā iepirkuma lēmumi sīkāk 7. nodaļā). (LSM 27.11.2013) 15.12.2013 dibina LA.
2016. “Alfor” un “Admirāļu klubs” ziedo “Ascendum” vēl 61 000 €. Pūce tobrīd vada LA. (De facto 06.05.2018)
10.06.2016. Jaunupa kāzās līgavu izdod Zuzāns. (Diena 21.10.2019)
Rudens 2017. Rīgas dome anulē atļaujas 42 spēļu vietām vēsturiskajā centrā. LA frakcija ar Pūci nebalso. Pūce: lēmumprojekti “juridiski vāji sagatavoti”. (De facto 06.05.2018)
06.05.2018. Pūce: “Es nekad neesmu pārrunājis ar Jāni Zuzānu azartspēļu regulējumu, un vispār neesmu dzīvē pārāk daudz ar viņu runājis.” Zuzāns rakstiski: atbalsts “Ascendum” sniegts “tikai un vienīgi laika periodā, kad Juris Pūce neieņēma nevienu politisku amatu, nebija ievēlēts Rīgas domē”. (turpat) Fakts: 2016. gada ziedojuma laikā Pūce jau trešo gadu vadīja partiju.
15.07.2020. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) aicina no likumprojekta izņemt normu par pašvaldību tiesībām noteikt vietas, kur azartspēles aizliegtas. Norma paliek, komisija likumprojekta virzību aptur. (Aprinkis 15.07.2020)
15.04.2021. Saeima normu pieņem (Azartspēļu likuma 41. pants). “Attīstībai/Par!” frakcija vienīgā balso pret. (likumi.lv, Nekā personīga 15.05.2022)
22.03.2022. VARAM ministrs Plešs (“Attīstībai/Par!”) aptur Rīgas teritorijas plānojumu. Viens no iemesliem ir spēļu zāļu aizliegums pilsētā: “Azartspēļu likums nenosaka, ka teritorijā ir iespējams vispārīgs aizliegums.” Rīgā ir 78 no 176 spēļu zālēm Latvijā. (LSM 23.03.2022)
27.09.2022. Pabriks: Plešs “vienkārši komunicēja to, kas ir mūsu likumos”; vai pašvaldībai ir tiesības ierobežot, ir “Saeimas, nevis izpildvaras un ministrijas jautājums”. (Ir 27.09.2022) Fakts: Saeima to bija izlēmusi 15.04.2021.
15.02.2023. Nākamais ministrs Sprindžuks Pleša rīkojumu atceļ, plānojums stājas spēkā. (Latvijas Vēstnesis)
08.08.2025 un 24.04.2026. Zuzāns ziedo LA 8 800 € un 9 360 €. (donation.watch, KNAB dati)

5. LA līderi un problēmas ar likumu

Šī sadaļa demonstrē nekritisku pieeju partijas biedru reputācijas un risku izvērtēšanā. Vai arī pieeju, kurā par riskiem maz uztraucas, vairāk par atpazīstamību un vēlētājiem.

Aivars Kraps, Jēkabpils.

12.11.2020 (dienā, kad Pūce demisionē). Jēkabpils mērs Kraps pievienojas LA. Pūce: “Reģionālo līderu pievienošanās partijai “Latvijas attīstībai” ir augsts novērtējums mūsu darbam valdībā.” (LSM 12.11.2020)
21.01.2021. KNAB aiztur Krapu (iepirkumi ar “Energoterms”). 28.01.2021 atkāpjas no mēra amata, aptur darbību LA. (LSM 28.01.2021)
20.12.2021. KNAB lūdz apsūdzēt par krāpšanu organizētā grupā, zaudējums 124 676 €. (LSM 20.12.2021)
21.11.2025. Zemgales rajona tiesa atzīst par vainīgu. Kraps pārsūdz; spriedums nav spēkā. (Brīvā Daugava 26.11.2025)

Madars Lasmanis, Jelgavas novads.

Nav mācījies no Pūces kļūdas un saņem sodu par nelikumīgu pašvaldības dienesta auto izmantošanu.

2019–2020. VARAM ministra Pūces padomnieks pašvaldību jautājumos, novadu reformas skaidrotājs reģionos. (LSM 29.07.2019)
21.06.2021. Satversmes tiesa: Ozolnieku pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei, likumdevējs “rīkojies patvaļīgi”. (LSM 21.06.2021) 01.2022 Lasmanis (LA) kļūst par šī novada domes priekšsēdētāju.
21.03.2024. Publiskots video: budžeta komisijas sēde 13.03.2024, Lasmanis pieslēdzies no automašīnas, sēdes beigās starp sēdekļiem parādās sievietes kāja. Pirms tam Lasmanis pats rosinājis atbrīvot izpilddirektori, arī par pašvaldības auto lietošanu privātām vajadzībām. (LSM 21.03.2024) Lasmanis: “Tajā video nav nekā tāda, par ko man jākaunas”, tā esot nomelnošanas kampaņa. (Jauns.lv)
03.04.2024. Atkāpjas, nesagaidot domes sēdi par atbrīvošanu. Paziņojumā: “Politikā ir populāri runāt par sarkanajām līnijām.” (LSM 03.04.2024)
09.07.2024. KNAB: 250 € sods. Pašvaldības dienesta auto sešas reizes 2022.–2023. gadā lietots ar amatu nesaistītiem braucieniem, daļa atvaļinājumā ārpus Latvijas. (TVNET 16.08.2024)
2025. Atkal LA saraksta līderis Jelgavas novadā. Šoreiz vēlētāji nenovērtē: LA saņem 4,97 % un domē neiekļūst. (LSM 08.06.2025) Venckus liecība par fiktīvo rēķinu: skat. 2. sadaļu, ⚠️.

Divi kadri no domes komitejas sēdes video: Madars Lasmanis automašīnas salonā, otrajā kadrā pagriezies uz blakus sēdekli. — Kadri no Jelgavas novada budžeta komitejas sēdes 13.03.2024, ko pašvaldība publiskoja. Avots: LSM.

Mārtiņš Bondars, Saeima.

Iepriekš “Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs (2006–2009); banka 2011. gadā kļuva maksātnespējīga. 13. Saeimas deputāts no “Attīstībai/Par!”, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.
24.11.2018. LA kongress ievēl Bondaru partijas valdē. (LSM 24.11.2018)
28.04.2020. Augstākā tiesa civillietā atsaka kasāciju: Bondaram ar vēl sešiem bijušajiem valdes locekļiem solidāri jāmaksā 15 milj. € bankas administratoram, jo valdes locekļi “nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki”. (LSM 28.04.2020)
14.05.2020. Kustība “Par!” prasa, lai Bondars vairs nevada Saeimas Budžeta komisiju; Bondars atkāpties negrasās. (LSM 14.05.2020) 02.06.2020. Bondars paliek komisijas priekšsēdētāja amatā. (TVNET 02.06.2020)
06.2022. Saeima izdod Bondaru kriminālvajāšanai. Prokuratūra: 2017. gadā viņš ar sievu un notāri viltoja laulības līgumu ar atpakaļejošu datumu, lai ģimenes māju nevarētu apķīlāt un piedzīt zaudējumus. Bondars: lieta esot politiski motivēta; atkāpjas no komisijas vadītāja amata, nekandidē 14. Saeimā, mandātu nenoliek. (turpat)
17.12.2025. Rīgas apgabaltiesa atzīst Bondaru un viņa sievu par vainīgiem, naudas sods 22 200 € katram. Pirmā instance 2023. gadā bija attaisnojusi. Spriedums pārsūdzams kasācijā. (NRA 17.12.2025)

Rihards Gorkšs, Ķekavas novads.

Domes deputāts no LA un “Izaugsmes” kopīgā saraksta 2021. un 2025. gadā, futbola kluba “Auda” valdes loceklis.
23.03.2026. Rīgas pilsētas tiesa: vainīgs izvairīšanās no PVN 35 016 € apmērā (2019–2022). Vainu atzina, zaudējumu atlīdzināja. Sods: 90 stundas sabiedriskā darba, divu gadu aizliegums būt valdes loceklim. (Apollo 23.03.2026)
04.2026. Noliek mandātu; vietā stājas nākamā no LA/“Izaugsmes” saraksta. (Jauns.lv 25.04.2026)

Vents Armands Krauklis, Valka.

05.06.2021. Valkas novadā uzvar “Vidzemes partijas” un LA kopīgais saraksts ar Kraukli pirmajā vietā: 53 %, 8 mandāti. (LSM 05.06.2021)
20.08.2024. KNAB nodod Eiropas Prokuratūrai (EPPO) lietu par ERAF naudas izkrāpšanu: Ērģemes pagastā par ES naudu uzbūvēta ražošanas ēka konkrētam komersantam, izkrāpti 693 520 €. Apsūdzēti Krauklis, pagasta pārvaldes vadītājs un uzņēmējs. (LSM 20.08.2024)
15.04.2026. EPPO pabeidz izmeklēšanu, lieta nodota tiesai. Krauklis 2024. gadā: “ne santīms nav ienācis manā kabatā. Šie pārmetumi faktiski ir par procedūru.” (Ziemeļlatvija 26.08.2024) Nav notiesāts. (TVNET 15.04.2026)

Andris Vaivods, Līvāni.

Līvānu mērs vairāk nekā 20 gadus, līdz 2025. gada vēlēšanām. 2026. gadā LA Latgales saraksta līderis 15. Saeimas vēlēšanās. (LSM 04.07.2026)
19.10.2022. EPPO un KNAB kratīšana Līvānu domē un Vaivoda privātmājā: aizdomas par 1,8 milj. € ERAF naudas izkrāpšanu ražošanas infrastruktūras projektos. (LSM 19.10.2022)
01.2026. EPPO lietu izbeidz: krāpšanas pazīmju nav, bet domē “izrādīta liela pretimnākšana” konkrētam uzņēmumam, kas “neatbilst labai praksei un var radīt sabiedrībai iespaidu par iespējamu godīgas konkurences principu neievērošanu”. Par ES naudu uzbūvētajā angārā (ap 1 milj. €) ražošana nav sākta, to lieto kā noliktavu. Vaivods nav apsūdzēts. (TVNET De facto 01.02.2026)

6. Pabriks un armijas pārtikas iepirkums (2021–2024)

18.10.2021–10.01.2023. VALIC iepirkums par pārtikas piegādi armijai. Pabriks ir aizsardzības ministrs līdz 14.12.2022. Komisijā strādā viņa juridiskais padomnieks Valdis Verners. (TVNET 16.03.2023)
05.03.2021 un 05.05.2022. “Zītari LZ” līdzīpašnieks Modris Supe ziedo LA 2000 € un 2500 €. Otrais ziedojums ir iepirkuma laikā. (TVNET 16.03.2023, @nezobis 27.12.2022)
12.2022. “Zītari LZ” (2021. gada apgrozījums 562 498 €) iegūst līgumu par 220 milj. € piecos gados. (NRA 07.03.2023)
07.03.2023. Pabriks LETA: ažiotāža “sāk smaržot pēc politiskas izrēķināšanās”; “Politiski pārmet man to, ko visi citi dara un kas nav aizliegts”; par 220 miljoniem nav zinājis, tādu summu nebūtu pieļāvis. (turpat)
16.03.2023. KNAB: kriminālprocess (sākts 03.03.), 14 kratīšanas, trīs aizturēti. Pabriks: “ļoti satriekts”, “Vainīgiem ir jāsaņem sods.” KNAB ar viņu nav sazinājies. (TVNET 16.03.2023, LSM 16.03.2023)
30.03.2023. Pabriks: “Neviens nav samaksājis 220 miljonus, un neviens nav pasūtījis par 220 miljoniem, bet ir uzburta tā aina par korupciju.” Līgums parakstīts jau pēc viņa. (Puaro 30.03.2023)
31.12.2023. Līgums izbeigts. 18.12.2024 KNAB procesu izbeidz: korupcija nav konstatēta, pārkāpumi disciplināri, “pieredzes trūkuma un nepietiekamas AM uzraudzības dēļ”. Vienīgais sods: Pabrika padomnieks Aivars Tiesnesis samaksāja 3500 € par nedeklarētu automašīnu. (LSM 19.12.2024)

Kolāža: IUB paziņojums par VALIC iepirkumu ar uzvarētāju SIA “Zītari LZ” un līgumcenu 220 000 000 €, uzņēmuma dalībnieku saraksts ar Modri Supi (19,8 %) un KNAB ziedojumu tabula: Supe ziedo LA 2000 € 05.03.2021 un 2500 € 05.05.2022. — Kolāža no @nezobis 27.12.2022: iepirkuma uzvarētājs, tā līdzīpašnieks un viņa ziedojumi LA. Ziedojumi pārbaudāmi KNAB datubāzē.

Šeit iznākums daļēji apstiprina Pabrika versiju: korupcija nav pierādīta. Paliek fakti: 220 miljonu iepirkums viņa ministrijā, viņa padomnieks komisijā, uzvarētāja līdzīpašnieks ziedo LA iepirkuma laikā.

7. Sakritības: dokumentētas saiknes, nepierādīta ietekme

Katrs elements ir dokumentēts fakts, bet neviena iestāde nav konstatējusi, ka ziedojumi ietekmējuši LA politiķu lēmumus. Lasītājam jāvērtē pašam.

Biedrība “Ascendum” un Ekonomikas ministrija, kur Pūce ir valsts sekretārs (2012–2013).

19.01.2010. Ministru kabinets apstiprina Juri Pūci par Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāru pie ministra Kampara (“Vienotība”). EM atbild par būvniecības politiku un piešķir elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) tiesības. (Dienas Bizness 19.01.2010, Puaro)
2012. Biedrība “Ascendum”, kas dibināta 2011. gada nogalē un ko vada Pūces sieva Zaiga Pūce, pirmajā gadā saņem vairāk nekā 273 000 Ls ziedojumos. No būvniekiem ziedo “Re&Re” 29 500 Ls, “Binders” 20 000 Ls, “Anzāģe” 14 000 Ls un “Arčers” 10 000 Ls. Vēl 60 000 Ls dod “Rietumu banka” un 50 000 Ls “4finance”; uzturēšanās atļauju un ātro kredītu regulējumā EM tobrīd gatavo ierobežojumus, pret ko abas nozares iebilst. Lielākais ziedojums ir “Alfor” 80 000 Ls (sk. 4. nodaļu). Biedrības mājaslapā atbalstītāju vidū minētas arī būvfirmas “Velve” un “Moduls Rīga”, kuru saikne ar Martinsonu aprakstīta nākamajā blokā. (Pietiek 25.11.2013, Puaro)
03.2013. Ekonomikas ministrs Pavļuts (Reformu partija) uzdod dienesta pārbaudi par OIK tiesību piešķiršanu pēc 28.08.2012, kad valdība jaunu tiesību piešķiršanu apturēja līdz 2016. gadam. Lēmumus gatavo Enerģētikas departaments, paraksta valsts sekretārs. Disciplinārlietu izbeidz, bet konstatē, ka valsts sekretārs rīkojies pretēji labas pārvaldības principiem un tas ir disciplinārpārkāpums. Tajā pašā mēnesī Pavļuts mēģina Pūci rotācijas kārtībā pārcelt uz Satiksmes ministriju; Pūce nepiekrīt, un lēmums līdz valdībai nenonāk. (Puaro)
21.11.2013. Zolitūdē sabrūk “Re&Re” būvētais “Maxima” veikals. 25.11.2013 Pietiek publicē “Ascendum” ziedotāju sarakstu. Pūce: “interešu konfliktu nesaskatu, jo kā amatpersona nekad neesmu pieņēmis nekādus lēmumus attiecībā ne pret manu sievu, viņas vadīto biedrību vai tās finansiālajiem atbalstītājiem.” (Pietiek 25.11.2013)
26.11.2013. “Anzāģes” līdzīpašnieks Pietiek: ziedojums bijis “daļa no biznesa vienošanās” biogāzes stacijas būvē pie Lestenes, un to ierosinājis vācu piegādātājs “Biogas Nord”; par Zaigas Pūces radniecību ar valsts sekretāru viņš neesot zinājis. Biogāzes staciju ienākumi ir atkarīgi no EM OIK lēmumiem. Pietiek publicē četrus Pūces parakstītus EM lēmumus, ar kuriem OIK tiesības piešķirtas Viesītes biogāzes projektam, kur “Anzāģe” bija nolīgta par būvnieku. (Pietiek 25.11.2013)
27.11.2013. Pūce atkāpjas un iesniedz iesniegumu KNAB, uzsverot, ka nav būvnieku ietekmēts. Pavļuts: ministrijā jau bija sagatavots rīkojums par valsts sekretāra atstādināšanu uz izmeklēšanas laiku, un arī viņš vērsīsies KNAB. Zaiga Pūce: “Re&Re” nauda bija mērķziedojums Doma baznīcas koncertam. (LSM 27.11.2013, Puaro) 15.12.2013 Pūce piedalās LA dibināšanā.

⚠️ Kas nav pierādīts. Ka kāds ziedotājs par naudu saņēma EM lēmumu. Disciplinārlieta par OIK bija 2013. gada martā, pirms ziedojumi kļuva publiski, un par ziedojumu saistību ar lēmumiem tā nesprieda. “Anzāģes” līdzīpašnieks pats nedomā, ka bez ziedojuma pasūtījumu nesaņemtu. Pūce noliedz jebkādu ietekmi, un neviena iestāde to nav konstatējusi.

Māris Martinsons un Jaunups: “VEF Rīga” un 100 000 Ls partijas biedrībai (2006–2026).

2006. Martinsons ziedo 10 000 Ls partijai “Jaunais laiks”. Jaunups tobrīd ir partijas ģenerālsekretārs. Tas ir vienīgais Martinsona personīgais ziedojums partijām KNAB datubāzē. (LSM 15.12.2018)
Līdz 2016. Martinsons ir “VEF Rīga” ģenerālsponsora pārstāvis, vēlāk kluba prezidents. 18.07.2016 prezidenta amatu pārņem Jaunups. (Sportacentrs 21.07.2016) Jaunups 2018. gadā LTV: “nepilnus 10 gadus es un Māris Martinsons bijām divi no kādiem pieciem sešiem cilvēkiem, kas ļoti aktīvi strādāja pie basketbola kluba ‘VEF Rīga’ izveides un attīstības.” (LSM 15.12.2018)
03.2012. Nodibina biedrību “Latvijas attīstībai”. Dibinātāju vidū ir Repše, Belokoņs, Jaunups (tobrīd “VEF Rīga” padomes priekšsēdētājs), Mierkalns un Berķis. Uz biedrības bāzes 2013. gada decembrī dibina partiju ar tādu pašu nosaukumu; biedrību vēlāk pārdēvē par “Latvijas nākotnes forums”. (LSM 10.06.2014)
2013. SIA “Moduls-Riga” un SIA “Velve” kopā ziedo biedrībai 100 000 Ls. Martinsonam no 2011. gada decembra līdz 2014. gada septembrim pieder 12,51 % “Velve”. Jaunups ir gan biedrības, gan partijas valdē. (LSM 15.12.2018, Dienas Bizness 13.12.2018)
12.2018. Martinsonu apcietina “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā. Jaunups LTV: pazīšanās ar Martinsonu met ēnu uz partiju, bet tas neesot iemesls neuzticēties. Pūce: biedrība un partija ir atsevišķas juridiskas personas. (LSM 15.12.2018)
30.07.2021. Konkurences padome soda desmit būvniekus par karteli, kopā 16,65 milj. €. “Velve” (sods 2,42 milj. €) kartelī pārstāvēja Martinsons; uzņēmums noslēdz izlīgumu un faktus neapstrīd. Sodīto vidū ir arī “Arčers” un “Re&Re”, abi “Ascendum” ziedotāji 2012. gadā. Administratīvā apgabaltiesa 25.01.2024 lēmumu atstāj spēkā. (LSM 10.08.2021, Konkurences padome 02.02.2024)
20.12.2023. Rimšēviča lietā pirmās instances tiesa atzīst Martinsonu par vainīgu kukuļošanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā: pieci gadi cietumā un mantas konfiskācija. 01.09.2026 Rīgas apgabaltiesa spriedumu atstāj negrozītu. Spriedums nav spēkā, iespējama kasācija. (Apollo 20.12.2023, LSM 01.09.2026)

⚠️ Kas nav pierādīts. Ka biedrībai ziedotā nauda nonāca partijā. Ka kāds LA politiķis par Martinsona naudu ko darījis vai nedarījis. Nevienā Martinsona lietā LA politiķi nav apsūdzēti.

Uldis Mierkalns, “Pata” grupas īpašnieks, LA desmitais lielākais ziedotājs.

03.2012. Mierkalns ir starp biedrības “Latvijas attīstībai” dibinātājiem kopā ar Repši un Jaunupu. (LSM 10.06.2014)
08.11.2018 un 30.01.2019. Mierkalns ziedo LA 20 000 € un vēl 20 000 €. Pirmais mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, otrais nedēļu pēc Kariņa valdības apstiprināšanas 23.01.2019, kad Pūce kļūst par VARAM ministru. Kopā LA 42 200 €. (donation.watch, KNAB dati)
13.08.2020 un 08.09.2020. Mierkalna IT firma “CatchSmart” (dibināta 20.03.2014) iegūst divus līgumus VARAM padotības iestādē VRAA: adrešu meklēšanas komponente, līgumsumma 40 000 € (VRAA 2020/17/MI), un Ģeoportāls/ĢDS/RAIM, līgumsumma 1 400 000 € personu apvienībai “Corporate Consulting” un “CatchSmart” (VRAA 2020/11/AK, atklāts konkurss). Abi Pūces ministra laikā. Visi CatchSmart līgumi meklējami IUB paziņojumu meklētājā pēc uzvarētāja.
20.11.2020. “Rīgas satiksme” QR biļešu iepirkumā no trim pretendentiem uzvar dārgākais, “CatchSmart”, ap 200 000 €. Rīgu tobrīd vada pagaidu administrācija, kuras ieceltā pilsētas izpilddirektore un “Rīgas satiksmes” uzraudze ir LA biedre Iveta Zalpētere. Zalpētere: iepirkumā nav iesaistījusies, Mierkalnu nepazīst. Vicemērs Ķirsis: šaubu ēnu atzīst, “tieši tāpēc viņa šeit vairs nestrādā”. (LSM 20.11.2020)
28.12.2024. “CatchSmart” pievienota “ZZ Dats” (tagad “Dativa”). (Dativa)
05.03.2025. Mierkalns Zemkopības ministra Krauzes (ZZS) kabinetā pieprasa cenu atlaidi arī diviem “Pata” ekskluzīvajiem līgumiem ar “Latvijas valsts mežiem”. Valsts sekretārs to paraksta sešas dienas vēlāk; LVM negūst 12,28 milj. €. (Nekā personīga 16.11.2025, dienesta pārbaude 08.02.2026)
05.2026. Kriminālprocesā par kokrūpnieku atbalstu (Valsts kontrole: LVM ieņēmumi samazināti par 49,4 milj. €) starp desmit personām ir Mierkalns; inkriminēts atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai. Aizdomās turētā statusa nav. (TVNET 21.05.2026)

⚠️ Kas nav pierādīts. Ka Pūce vai Zalpētere ietekmējuši VRAA vai “Rīgas satiksmes” iepirkumus. Neviena iestāde to nav vērtējusi, “Rīgas satiksme” un “CatchSmart” priekšrocības noliedz. Kokrūpnieku lietā LA valdībā nebija; atbildīgie ir ZZS un JV ministri. “CatchSmart” dibināta 2014. gadā, ne pēc Pūces nonākšanas VARAM.

Kopsavilkums

Kas	LA saikne	Lieta	Iznākums	Statuss
Juris Pūce	dibinātājs 2013, valdes priekšsēdētājs (arī 2026)	stāvvietu abonements	KNAB 400 € + atlīdzināti 2000 € (26.02.2021)	stājies spēkā
LA	partija	Mičerevska ziedojumi	tiesa: 8 099 € atmaksāti valstij (02.2024)	stājies spēkā
Madars Lasmanis	nodaļas vadītājs, saraksta līderis 2021, 2025	dienesta auto privāti	KNAB 250 € (09.07.2024)	stājies spēkā
Mārtiņš Bondars	bijušais LA valdes loceklis (2018), A/P! deputāts, Budžeta komisijas priekšsēdētājs	Krājbankas civillieta: nav bijis rūpīgs saimnieks, 15 milj. € piedziņa	AT 28.04.2020; LA patur viņu komisijas vadībā	stājies spēkā
Mārtiņš Bondars		viltots laulības līgums, lai pasargātu mantu no piedziņas	Rīgas apgabaltiesa 17.12.2025: vainīgs, 22 200 € (NRA)	ziņu par spēkā stāšanos nav, visticamāk kasācijā
Rihards Gorkšs	Ķekavas deputāts, LA/Izaugsme saraksts	PVN 35 016 €	23.03.2026 vainīgs (Apollo); mandātu nolika	stājies spēkā
Aivars Kraps	LA 11.2020–01.2021	krāpšana, “Energoterms”	1. instance 21.11.2025: vainīgs	nav spēkā, pārsūdzēts
Vents A. Krauklis	Vidzemes partija, kopīgs saraksts ar LA Valkā 2021	ERAF 693 520 €	EPPO apsūdzība, lieta tiesā 04.2026 (TVNET)	apsūdzēts, lieta tiesā
Andris Vaivods	LA Latgales saraksta līderis 2026	ERAF 1,8 milj.	EPPO izbeidza 01.2026: krāpšanas nav, bet rīcība “neatbilst labai praksei” (TVNET)	izbeigts
NBS pārtikas iepirkums	Pabrika ministrija	220 milj. €	KNAB izbeidza 18.12.2024, korupcija nav konstatēta	izbeigts
Avena pilsonība	Jaunups, valdes loceklis kopš dibināšanas 2013	“desmitnieks”	KNAB izbeidza 12.2020, kukulis nav pierādīts	izbeigts
Uldis Mierkalns	LA ziedotājs, 42 200 €	kokrūpnieku atbalsts, LVM 49,4 milj.	kriminālprocess 05.2026, starp 10 personām	nav aizdomās turētais
Māris Martinsons	Jaunupa partneris “VEF Rīga”; viņa firmas 100 000 Ls partijas biedrībai 2013	Rimšēviča kukuļošanas lieta	5 gadi, apgabaltiesa atstāj spēkā 01.09.2026 (LSM)	nav spēkā, iespējama kasācija
Edvīns Balševics	Pūces ieceltais VARAM valsts sekretārs	ziņu izpaušana IT iepirkumos	KNAB rosina apsūdzēt 02.09.2026	prokuratūra lemj

Kāpēc es to rakstu

Par katru atsevišķu gadījumu var kaut kā attaisnoties. Piemēram, kļūda, par kuru uzņēmās atbildību. Pūces caurlaides lietā meloja acis nepamirkšķinot tiešajā ēterā Latvijas Radio. Kad bija skaidrs, ka tur ir pierādījumi, tad meklēja kā atkāpties ar mazākiem zaudējumiem un neatzina visas caurlaides epizodes sabiedrībai uzreiz. Pabriks vēl 2022. gada kampaņā turpināja melot par šo.

Skatoties uz visu kopā, jāsecina, ka negodprātīgums, izdevīgums pirms reputācijas partijā “Latvijas attīstībai” ir sistēma.

Papildiniet un precizējiet. Ja zināt faktu, kura šeit trūkst, vai redzat kļūdu, rakstiet uz fakti-politika@edgarsjekabsons.lv. Der tikai tas, kam ir publisks avots: dokuments, tiesas vai KNAB lēmums, publikācija. Labojumus rakstā atzīmēšu ar datumu.