Kā strādā · eParaksts · .edoc
Kas .edoc failam vēderā?
Pārsauc .edoc par .zip, un fails atvērsies ar parastu arhivētāju. Vai eParaksts tātad ir salauzts? Nē. Drošība nav faila paplašinājumā. Tā ir iekšā: parakstā, kontrolsummās un laika zīmogā.
1. solis – atveram
Pārsauc un atver
Katram .edoc failam vēderā ir parasts zip arhīvs. Pārsauc paplašinājumu par .zip, atver ar jebkuru arhivētāju un redzēsi, kas iekšā. Pamēģini ar demo failu:
Viss .edoc vēders vienā shēmā:
2. solis – matemātika
Kāpēc parakstu nevar viltot
Parakstītu dokumentu vairs nevar paklusām mainīt. To nodrošina trīs lietas:
Parakstā ir dokumenta kontrolsumma – matemātisks “pirkstu nospiedums” no visa satura (angliski checksum, sarunvalodā “čeksumma”). Nomaini vienu burtu, un nospiedums ir pavisam cits. Pārbaude to pamana uzreiz.
Laika zīmogs no neatkarīgas puses pierāda, ka paraksts pastāvēja noteiktā brīdī. Datumu vēlāk nevar pārrakstīt. Zīmogs nav obligāts, bet ieteicams.
Parakstā ir arī parakstītāja sertifikāts ar publisko atslēgu. To izdevis uzticams sertifikātu izdevējs. Pārbaudītājs var noskaidrot, vai izdevējam var ticēt un vai sertifikāts nav atsaukts.
Izmēģini pats: teksts zemāk ir “parakstīts”. Izmaini tajā kaut ko un skaties, kā mainās kontrolsumma.
SHA-256:
Nomas maksa ir 350 eiro.
SHA-256: c3fb0d37a85767531dbec56107c4aa97907458c2002d46b9e080c65bd691e8d2
Nomas maksa ir 950 eiro. (mainīts viens cipars)
SHA-256: 05f5ae14100da6710e44a7c570cf798f4fd495363ab7a056bf8257cf37cb3644
✖ Pavisam cita kontrolsumma – mainīts tikai viens cipars
Tavs pārlūks kontrolsummu šeit aprēķināt nevar (vajag jaunāku pārlūku un drošu savienojumu), tāpēc rādām gatavu piemēru.
Kontrolsumma vien nepasaka, kas parakstījis. To pasaka divas savā starpā saistītas atslēgas:
Privātā atslēga ir tikai pie parakstītāja (eID kartē vai tālrunī), un ar to veido parakstu. Publiskā atslēga ir ierakstīta sertifikātā un redzama visiem. Ar to var pārbaudīt, ka parakstu varēja izveidot tikai šī privātā atslēga.
3. solis – tavā datorā
Pārbaudi pats
Matemātika sader ar publisko atslēgu. Bet kā zināt, ka atslēga pieder tieši šim cilvēkam? Daļu vari pārbaudīt uz vietas, bez interneta. Otrai daļai internets ir vajadzīgs.
Lokāli, bez interneta ✓
- Arhīvs atveras, un redzi, kas tur iekšā.
- Kontrolsummas sakrīt ar tām, kas ierakstītas parakstā.
- Paraksta matemātika atbilst sertifikātā ierakstītajai publiskajai atslēgai.
Vajag internetu ⌁
- Vai atslēga tiešām pieder šim cilvēkam? Pārbaudītājs seko izdevēju ķēdei līdz ES uzticamo pakalpojumu sniedzēju sarakstam.
- Vai sertifikāts nav atsaukts? To pajautā OCSP servisam. Ja tavu eID karti nozog, sertifikātu vari apturēt, un pārbaudē tas redzams uzreiz.
To visu tavā vietā dara rīki. Katrs strādā citādi.
eparaksts.lv
Valsts oficiālais rīks. Poga “Pārbaudīt vai parakstīt” dokumentu nosūta uz serveri. Redzi, kas parakstījis, kad un vai paraksts derīgs.
edocviewer.app
Neatkarīgs rīks ar atvērtu pirmkodu. Fails paliek tavā pārlūkā, uz serveri to nesūta. Ātrā pārbaude (kontrolsumma un paraksta matemātika) notiek turpat. Pilnai pārbaudei pārlūks internetā pajautā sertifikātu un laika zīmogu servisiem, bet dokuments nekur neaizceļo.
Šie servisi ir tava ekrāna otrā puse.
4. solis – aiz kadra
Kas notiek tava ekrāna otrā pusē?
Tu spied vienu pogu “Parakstīt”. Aiz tās strādā vesels servisu tīkls: sertifikātu izdevējs, sertifikāta statusa pārbaude, laika zīmogu serviss, lietotņu serveri, savienojumi ar bankām un valsts portāliem, uzturēšana un auditi. Uzklikšķini uz bloka, lai uzzinātu, ko tas dara.
Tev .edoc atvēršana un pārbaude nemaksā neko, pat ja neesi eParaksta lietotājs. Aiz kadra gan viss maksā: sertifikātu izdošana, servisu uzturēšana un auditi ir nepārtraukts darbs. “Lietotājam bez maksas” un “bez izmaksām” ir divas dažādas lietas.
5. solis – visa Eiropa
Kā parakstās Eiropā
Kopīgais standarts
Dokuments, paraksts un satura saraksts vienā zip failā ir Eiropas standarts, ko sauc par ASiC-E. Tāpat uzbūvēti arī .docx un .xlsx faili: arī tiem vēderā ir zip arhīvs, un arī tos var pārsaukt un atvērt.
Juridisko pusi nosaka eIDAS regula. Tiesa elektronisku parakstu nedrīkst noraidīt tikai tāpēc, ka tas ir elektronisks (25. panta 1. daļa). Kvalificēts elektroniskais paraksts visā Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgs parakstam ar roku (25. panta 2. daļa).
Kurš izdevējs kurā valstī ir uzticams, vari pats apskatīt ES uzticamo sarakstu pārlūkā.
Atšķirīgās tradīcijas
eIDAS regula neprasa visur vienādu parakstu. Tā šķir trīs līmeņus, un katram ir savs juridiskais spēks:
Jebkādi elektroniski dati, ar ko cilvēks parakstās: ieskenēts paraksts, “ķeburs” ekrānā vai pat e-pasta apstiprinājums (3. panta 10. punkts). Tiesa to nedrīkst noraidīt tikai tāpēc, ka tas ir elektronisks. Bet strīdā pusēm pašām jāpierāda, ka paraksts ir īsts.
Paraksts ar četrām prasībām: piesaistīts tieši šim parakstītājam, ļauj viņu atpazīt, veidots ar datiem, kas ir tikai viņa rokās, un piesiets saturam tā, ka jebkura izmaiņa atklājas (26. pants). Piemēram, sistēmas automātiski veidots paraksts.
Uzlabots paraksts, kas veidots ar kvalificētu ierīci un kvalificētu sertifikātu (3. panta 12. punkts). Tāds ir eParaksts eID kartē un tālrunī. Visā Eiropas Savienībā tas ir līdzvērtīgs parakstam ar roku.
Tāpēc arī “ķeburam” Eiropā ir juridisks spēks, tikai vājāks. Latvijā un Igaunijā tomēr ierasts uzreiz lietot kvalificēto parakstu ar eID karti vai tālruni. Igaunijā to sauc “digiallkiri” (digitālais paraksts), un tā ir ikdiena. Citur Eiropā biežāk paraksta vienkāršāk: ar ķeburu ekrānā vai ieskenētu parakstu uz PDF.
Biežāk uzdotie jautājumi
BUJ
Vai .edoc drīkst sūtīt e-pastā vai glabāt mākonī?
Jā. Paraksts un kontrolsummas ir piesietas pašam failam, ne vietai, kur tas glabājas. Tikai neizvelc no arhīva vienu PDF un nesūti to atsevišķi: juridisks spēks ir tikai visam .edoc failam.
Ko darīt, ja saņēmu .asice vai .sce failu, nevis .edoc?
Neko īpašu. Tas ir tas pats ASiC-E arhīvs kā .edoc, tikai ar citu paplašinājumu. Eiropā, piemēram, Igaunijā, biežāk lieto .asice, un .sce ir vēl viens paveids. edocviewer.app atver visus trīs.
Vai paraksts vairs nav derīgs, kad beidzas sertifikāta termiņš?
Ne gluži. Laika zīmogs pierāda, ka paraksts pastāvēja brīdī, kad sertifikāts vēl bija derīgs. Tāpēc zīmogs ieteicams katram parakstam. Bez tā parakstīšanas brīdi pierādīt ir grūtāk.
Vai skenēts paraksts vai ķeburs ekrānā ir e-paraksts?
Jā, tas ir vienkāršais elektroniskais paraksts, zemākais no trim eIDAS līmeņiem. Tiesa to nedrīkst noraidīt tikai tāpēc, ka tas ir elektronisks. Bet strīdā pusēm pašām jāpierāda, ka paraksts ir īsts. Kvalificētajam parakstam to garantē valsts.
Kāpēc mans PDF ar zīmuļa parakstu ārzemēs derēja?
Tāpēc, ka arī tik vienkāršam parakstam Eiropas Savienībā ir juridisks spēks. Latvijā un Igaunijā ierasts uzreiz lietot kvalificēto parakstu ar eID karti vai tālruni. Citur ierasts citādi, un arī vienkāršāks paraksts der.
Ko darīt, ja pazaudēju vai man nozog eID karti?
Sertifikātu vari uz laiku apturēt klātienē PMLP vai pa diennakts tālruni, atbildot uz slepeno jautājumu. Apturētu sertifikātu var atjaunot. Ja karte neatrodas, sertifikātu anulē pavisam un piesakās uz jaunu karti. Pašu karti kā personu apliecinošu dokumentu tas neaptur, tas jādara atsevišķi PMLP.
Šī lapa top pamazām
Pamanīji neprecizitāti? Kaut kas joprojām neskaidrs?
Raksti man: ka-strada@edgarsjekabsons.lv. Vai ir kāds kļūdains fakts, teikums, kas nav saprotams, jautājums, kam šeit trūkst atbildes, vai ieteikums, ko vēl vajadzētu izskaidrot? Katru faktu pirms publicēšanas pārbaudu pret likumiem, standartiem vai citām oficiālām ziņām, tāpēc labojumiem vēlama norāde uz avotu, ja tāda ir pa rokai.
Pēdējoreiz atjaunots: 2026. gada 4. augustā. Tad visi juridiskie un tehniskie fakti pārbaudīti pret eIDAS regulas konsolidēto redakciju, Elektronisko dokumentu likumu, ETSI ASiC-E standartu un eparaksts.lv skaidrojumiem.